Section outline

    • 11. klase ORGANISMI UN VIDE

    • 1. Izprot organismu iedalījumu sistemātiskajās grupās (valsts, tips, nodalījums, klase, kārta, dzimta, ģints, suga).

      2. Izprot organismu klasifikācijas vēsturisko attīstību un nozīmi.

      3. Salīdzina vielu uzņemšanas, transporta un izvadīšanas procesus mikroorganismiem, sēnēm, augiem un dzīvniekiem.

      4. Salīdzina orgānu sistēmas (elpošana, gremošana, asinsrite, izvadsistēma) dažādām dzīvnieku sistemātiskajām grupām, izmantojot vizuālos materiālus.

      5. Ar piemēriem ilustrē dažādu sugu attiecību veidus: simbioze, plēsonība, parazītisms, neitrālisms, konkurence.

      6. Lieto vizuālo informāciju barošanās tīklu raksturošanai dažādās ekosistēmās.

      7. Izprot sugu daudzveidības nozīmi biocenozē.

      8. Izprot ekoloģisko faktoru (biotiskie, abiotiskie un antropogēnie) ietekmi uz organismiem.

      9. Izskaidro ekosistēmas struktūru, lietojot jēdzienus: suga, populācija, biocenoze, ekosistēma.

      10. Ar piemēriem ilustrē organismu pielāgotību dzīves videi.

      11. Analizē organismu lomu slāpekļa un oglekļa apritē, izmantojot shēmas.

      12. Attēlo grafiski un izskaidro augu, dzīvnieku un cilvēku populāciju izmaiņas atkarībā no vides faktoriem.

      13. Izprot ekoloģijas vietu dabaszinātņu sistēmā.

      14. Izprot aizsargājamo dabas objektu nozīmi sugu daudzveidības saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā.

    • Temata apraksts File
    • Celvedis File

    • Demonstrējumi

    • Organismu kustība (D_11_DD_05) File

    • Uzdevumi

    • 3 Līmeņu uzdevumu piemēri File

    • Skolēnu darba lapas

    • Organismu klasifikācija (D_11_UP_05_P1) File
    • Organismu populāciju izmaiņas atkarībā no vides faktoriem (D_11_UP_05_P2) File
    • Baltijas jūrā biežāk sastopamo gliemju nosaukumi latviešu un latīņu valodā (D_11_sP_05_01_P) File
    • Dažādu ekosistēmu veidojošie organismi (D_11_sP_05_02_P1) File
    • Ekosistēmas struktūra File

    • Laboratorijas darbi

    • Noslēguma darbi

    • Kontroldarbs

    • Vizuālie materiāli

    • kukaiņēdāji augi URL

      Augi barojās autotrofi, bet ir arī izņēmumi. Daži augi barojās ar gatavām organiskām vielām - ķer kukaiņus.3 min gara video filma. Skolēniem skatotie jādod atbildēt uz jautājumiem.

    • Gulbju mazuļi seko mātei. URL

      Dzīvnieku uzvedības formas - nosacījuma reflekss [iegaumēšana].Šis video ir nepieciešams , lai stāstīto paspilgtinātu ar uzskatāmu materiālu. Noder apjēgšanas fāzē, kad skolotāja stāsta par nosacījuma refleksiem.

    • Kā aug un attīstās sēnes? URL

      Video attēlota dažādu sēņu augšana un attīstība, skaidroti to attīstības posmi un nozīme.

    • Piemērs - barības ķēde okeānā URL

      Video tiek attēlots barības ķēdes piemērs un skaidrots, cik sarežģītas un daudzveidīgas barošanās ķēdes sastopamas.

    • Cilvēka orgānu sistēmas (interaktīvs modelis) URL

      Skolēnu iespēja interaktīvi un patstāvīgi izpētīt dažādas cilvēka orgānu sistēmas, to novietojumu, sastāvdaļas, pilnveidojot izpratni par savu ķermeni. Aplikācijai var piekļūt, reģistrējoties vai caur savu facebook vai google kontu.

    • WebQuest "Organismi un vide TEV apkārt" URL

      Šī darba ietvaros 11. klases skolēni dabaszinību stundās apgūs prasmi strādāt ar IT tehnoloģijām, sadarboties pāros un grupās, izvēlēties svarīgāko un uzskatāmāko informāciju, prezentēt savu darbu.

      Grupu skaits:6

      Darba izstrādei plānotas divas (40 min.) stundas un divas - skolēnu darba prezentācijai.

      Stundas beigās dati tiek apkopoti un izlikts vērtējums desmit ballu skalā.

    • Kā strādā mezgāšanas līdzekļi URL

      Video parādā, kā mazgāšanas līdzeklis iedarbojās uz eļļainajiem traukiem. Var izmantot aktualizācijas fāzē.    J.Nosale

    • Krāsu mainošās ķīmiskās vielas URL

      Video parādīts kā pagatavot krāsvielas uz dažādu šķidinātāju bāzes. Var izmantot aktualizācijas fāzē intereses izraisīšanasi vai arī pašiem veikt šādu eksperimentu klasē apjēgšanas fāzē. Eksperimentam nepieciešamās vielas: sarkanie kāposti, ūdens, cepšanas soda, galda etiķis, mazgāšanas soda,  sārms.    J.Nosale

    • Cilvēka elpošanas sistēma URL

      Video parādīta cilvēka elpošanas sistēmas animācija. Var izmantot stundas apjēgšanas fāzē pie tēmas "Dažādu organismu elpošanas, gremošanas, asinsrites, izvadsistēmas uzbūves atšķirības".   J.Nosale

    • Papildus materiāli

    • Radioraidījums "Zināmais nezināmajā - Dzīvnieku plēsonības dzīves stils" URL

      Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Novēro un salīdzina organismu kustību un izvērtē to pielāgotību dzīves videi.

      Raidījuma anotācija: Sižets par plēsēju zobiem, kas kalpo zvēriem par bīstamu ieroci. Savukārt, studijā saruna ar LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētnieku, bioloģijas doktoru Oskaru Keišu - par plēsonības dzīves stilu dzīvnieku vidū.

      Datums, laiks: 2013.03.13., 10:05

    • Radioraidījums "Zināmais nezināmajā - Par dzīvnieku spēju piemēroties apstākļiem. Gļotsēnes. Kopīgais un atšķirīgais." URL

      Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Ar piemēriem ilustrē organismu pielāgotību dzīves videi; Izprot ekoloģisko faktoru (biotiskie faktori, abiotiskie un antropogēnie faktori) ietekmi uz organismiem.

      Raidījuma anotācija: Sižets par organismu grupu, kas uzrāda dažas dzīvniekiem raksturīgas iezīmes,- un tās ir gļotsēnes. Savukārt, studijā kopā ar LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociēto profesori Tatjanu Zorenko saruna par to, kā dzīvnieki pārvar nelabvēlīgos vides apstākļus, pielieto jaunu uzvedību un inovācijas.

      Datums, laiks: 2013.01.03., 10:05

    • Radioraidījums "Zināmais nezināmajā - Kas ietekmē putnu sastopamību Rīgas jūras līcī" URL

      Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Izprot ekoloģisko faktoru (biotiskie faktori, abiotiskie un antropogēnie faktori) ietekmi uz organismiem.

      Raidījuma anotācija: Par mums tuvāko jūru - Baltijas jūru. Vispirms var noklausīties Zanes Lāces sižetu par jūras putnu sastopamību Baltijas jūrā atkarībā no biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem jeb atkarībā no tā, kāda veģetācija un barība tur atrodama un kāds ir klimats, augsne un un citi faktori. Ar pētījumu iepazīstina bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. Raidījuma otrajā pusstundā sarunu ar Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošajiem pētniekiem Solvitu Strāķi un Juri Aigaru par biogēnajām vielām un par to, kā tās nonāk Baltijas jūrā un ietekmē jūras ekosistēmu.

      Datums, laiks: 2013.04.10., 10:05