Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida
atmosfērā esošo ūdens tvaiku
kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu. Nokrišņi veidojas tad, kad
atmosfēra ir piesātināta ar ūdens tvaikiem tik tālu, ka ūdens
kondensējas un krīt. Kondensācijas punktu atmosfēra sasniedz divos
veidos — atdziestot un palielinot ūdens tvaika koncentrāciju.
Zemes virsmu nokrišņi var sasniegt dažādās formās — kā lietus,
sniegs, krusa, rasa. Nokrišņi ir ļoti nozīmīga ūdens cikla sastāvdaļa,
nokrišņu veidā rodas lielākā daļa uz Zemes esošā saldūdens. Ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt 505 000 km³ nokrišņu, 398 000 km³ no tiem nokrīt Pasaules okeānā.
Nokrišņu biežums un daudzums dažādos Zemes reģionos atšķiras, nosakot šo dažādo reģionu klimatiskos apstākļus un rezultātā — veģetācijas tipu un ekosistēmas sastāvu.
