Re

Re

by Aleksejs Nazarovs -
Number of replies: 21

Labdien! Vai varu saņemt organizatoru atbildi par šo tēmu http://skolas.lu.lv/mod/forum/discuss.php?d=928 ?

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Re

by Mārtiņš Danusēvičs -

Valstij alternatīvas izmaksas ir:15000 neiegūtais Lauras darbs un stipendija Laurai 12600 = -27600

32. uzd. punkts b.
Aprēķinām maksimālo cenu, kādu maksātu patērētāji:
0 = 400 - 10P ; P = 40 eiro
Patērētāju ieguvums = ((40 - 30)reiz 100): 2 = 500  eiro

 Punkts C.
Ražotāja ieguvus = 500 : 2 = 250 n.v. vai eiro
250 = ((30 – Pmin.) × 100) : 2;  500 =  (30 – Pmin.) × 100
30 – Pmin. = 5             Pmin. = 25 n.v. vai eiro.

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -

26. uzdevumā nekas nav teikts par to, vai valsts kaut ko saņem (jo mēs nezinam, kādi nodokļi ir dotajā situācijā), arī nav teikts, ka Laura strādā kaut kādā darbā, kur ieguvums ir tikai valstij. Pat ja tā būtu, valsts par to maksātu 15000 eiro, tātad ieguvumi teorētiski būru 15000-15000=0. Tāpēc šī te lieta nav jāiekļauj alternatīvās izmaksās! Tās būs tieši 12600.

32. uzdevumā sapratu, ka ieguvums ieguvums, par ko ir teikts uzdevumā, ir situācijā, kad tirgū ir līdzsvars. Tad ražotāju ieguvums būtu 30*100=3000 eiro => patērētāju ieguvums x2 lielāks pēc dotā. Ar tādu interpretāciju vispār, kas notiek C punktā, bet piekrītiet, ka varēja tā saprast.

Tā arī nesaņēmu atbildi par 30. jautājumu.

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

Kāds konkrēti bija jautājums par 30.jautājumu?

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -

Bija lūgums ieskaitīt uzrādītās skrinšotā atbildes.

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

Pareizās jau ir ieskaitītas.

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -

Manas atbildes atbilst uzdevuma nosacījumiem. Ja kļūdos, paskaidrojiet kā un kur, lūdzu.

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

1a jābūt "cenas", Jums rakstīts "neelastīgs"
2a jābūt "krusteniska", Jums rakstīts "absolūti elastīgs"
2b jābūt "0,26", Jums rakstīts "bezgalīgi liels"
3a jābūt "piedāvājuma", Jums rakstīts "neelastīgs"

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -

Paldies par sniegto atbildi, bet es pats maku izlasīt sevis rakstīto. Es jums prasīju tos ieskaitīt, jo uzdevuma formulējumā ir iespējamas interpretācijas, it sevišķi, ja prasa noteikt elastības koeficientu. Ar elastības veidu / elastību var arī saprast to, ko uzrakstīju es, un ne es vienīgais tā uzrakstīju. Šajā kontekstā (b) arī būs bezgalīgi liels, ja mēs runājam par elastīgumu, tas būs absolūti elastīgs, jo tējas cena netika mainīta, bet pieprasījums izmainījas. Piekrītu, ja mēs runājam par krustenisku pieprasījumu, tad sniegtā atbilde ir pareiza, bet olimpiādi rakstot, nevar zināt, ko grib organizatori. Tas pats ar 32. uzdevumu, tur vispār nevarēja iedomāties, par ko iet runa nosacījumos. Bet ar 26. noteikti pareizas atbildes ir 18400 un 12600, bez nekādam interpretācijām, pēc M.Siņicina grāmatā sniegtās alternatīvu izmaksu definīcijas :$

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

Valsts iegūst ne tikai nodokļus, bet vispirms tos darba produktus, kurus Laura radītu (IKP), ja nesportotu, bet strādātu.Uzdevuma nosacījumos tas apzīmēts ar 15000 eiro. Nodarbojoties ar sportu tas valstij "aiziet garām" - ir sortošanas alternatīvas izmaksas + 12600. Saprotu, ka Jūs esat īsts pilsonis un prātīgs skolēns, bet uzdevuma nosacījumi neparedz neko "piedomāt klāt".

Patērētāju ieguvums veidojas kā cenas starpība starp cenu, kuru "grib un spēj" maksāt pircēji un cenu - par kādu nopērk.Ekonomikas teorijā pieņemts, ka visu produkciju nopērk par tirgus līdzsvara cenu (dzīvē tā varbūt kaut kur, kaut kad gadās, bet realitātyē šo preci varētu nopirkt starp 25 un 40 eiro).Tātad maksimālā cena ir 40 eiro. To iegūst no vienādojuma Qd = 400 - 10P. Grafiski patērētāju ieguvums ir trijstūra laukums starp pieprasījuma līkni un tirgus līdzsvara cenu. Trijstūra laukumu aprēķina S = ah/2, kur a = 100 vienības; h = Pmax - Pe = 40 - 30 = 10 eiro. Līdz ar to patērētāja ieguvums = (100reiz10): 2 = 500 eiro. Jā tirgus līdzsvara punktā patērētāja ieguvums ir 0. Tiek sasniegts
optimums pēc Paretto. Līdz  tirgus līdzsvaram ieguvēji ir gan patērētāji, gan ražotāji. 101. vienību pārdodot patērētāji būtu lielāki ieguvēji, bet jau uz ražotāju rēķina. Tāpēc pārdevēji 101. vienību nemaz uz "letes neliks".

Par C punktu
Ražotāju ieguvums ir 2 reizes mazāks, tātad 250 eiro. Grafiski to atspoguļo trijstūris starp tirgus līdzsvara cenu un
piedāvājuma līkni. Formula - tāda pati kā jebkuram taisnleņka trijstūra laukuma aprēķināšanai. Praktiski minimālo cenu (par kādu ražotāji tirgum preci nepiegādātu var iegūt veicot aprēķinus, kurus nosūtīju iepriekšējā reizē.

Jūsu piedāvātais variants (patērētāja ieguvums 3000 eiro) veidotos tad, ja patērētāji 30 eiro vērtu preci būtu nopirkuši par 0 eiro. Tā jau vairs nav tirdzniecība. Tā nav arī ekonomika, kur par velti ir siers peļu slazdā, turklāt ar nosacījumu, ka pirmā pele to nav notiesājusi, bet mirusi varoņa nave peļu slazdā. Pērkot preci par 30 eiro pircēji 30 eiro vērtu preci apmaina pret 30 eiro. Tā ir tirdzniecība, bet patērētāja ieguvums šājā situācijā = 0. 30 eiro preci iegūst un 30 eiro naudas atdod.

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -
Paldies par Jūsu atbildi, esmu ļoti pateicīgs. Ja Jūs uzstājiet, ka nevar uzdevumā nevar būt interpretācijas, piekritīšu, jo olimpiādes laikā atrisinājumā piedāvāto tiešām nezināju, un sapratu to savādāk. Par alternatīvām izmaksām valstij joprojām nav īsti skaidrs, jo strādājošs ārzemēs cilvēks ienes ieguvumus arī tai valstij. Bet labi, piekritīšu. Paskaidrojiet arī, lūdzu, par Lauras alternatīvām izmaksām un par 30. uzdevumu, jo faktiski, piemēram, neelastīgs pieprasījums ir arī pieprasījuma elastības veids, vai nē? :)
In reply to Aleksejs Nazarovs

P.S.

by Aleksejs Nazarovs -

Sapratu, ka laikam manu lūgumu tā arī neizskatīs normāli, jo 77 cilvēki jau tika uzaicināti pēc VISC datiem, esmu 78 vietā ar vismaz 4-5 neieskaitītiem punktiem... Organizatori pavirši izskata lūgumus un sūdzības, un neredz citas uzdevumu formulējumu interpretācijas kā tikai sniegtās atbildēs. Priekš Valsts olimpiāžu organizatoriem tas nebūtu labākais piegājiens, pie tam, pamanīju tādu paviršību tikai ši priekšmeta olimpiādē.

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: P.S.

by Miks Viesturs Austrums -

Aleksej, vari pateikt, lūdzu, kur redzi vietu kopvērtējumā? (kā zini, ka esi 78.?)

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

Laurai ir divas viena otru izslēdzošas iespējas: strādāt vai sportot.

Alternatīvas izmaksas Laurai.
1. Atsakās no iespējas iegūt algu =  -15000
2. Maksā par inventāru, sacensībām = -10000
3. Iegūst stipendiju = +12600
4. 6000 par uzturu un dzīvokli - nevar ieskaitīt, jo jāēd, jādzīvo arī
tad, ja nesportotu, bet strādātu.
Tātad alternatīvas izmaksas = -15000 - 10000 + 12600 = -12400 eiro.

Elastība ir parādība, kad, pat nelielas viena rādītāja izmaiņas (preces
cena, citas preces cena, ienākummi, darba alga vai cita),būtiski izmainās
cits - atkarīgais rādītājs ( visbiežāk, pieprasītais preces daudzums;
darba daudzums, piedāvātais daudzums).
Ir vairāki elastības viedi:
- pieprasījuma (cenas),
- pieprasījuma (loka),
- pieprasījuma (krusteniskā)
- piedāvājuma (cenas)
- ienākumu, u.c.

Pieņemsim, ka aprēķināsim trīs elastībām elastības koeficientus un visos
gadījumos šīs koeficients būs: -2 (mīnus divi).
Tagad interpretēsim katrā elastības veida koeficientu.
Pieprasījuma (cenas) : tas nozīmē, ka pieprasījums ir neelastīgs.
Pieprasījuma (krusteniskā) - kopā lietojamas preces
Ienākuma: šī ir mazvērtīga prece.
Elastīgs vai neelastīgs pieprasījums - tā ir pieprasījuma (cenas)
elastības koeficienta interpretācija.

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -

Labvakar! Uzdevumā skaidrā tekstā ir pateikts: "Lauras aprēķini liecina, ka stipendija nesegs visas sportam veltītās izmaksas: 6000 eiro par dzīvokli un pārtiku un 10000 eiro par inventāru, treniņnometnēm, dalību sacensībās. Loģiski saprot, ka arī šie 6000 eiro ir ieskaitīti (piemēram, "normālā dzīvē" Laura dzīvo ar vecākiem, bet, lai nodarboties ar sportu, kaut kur ir jāpārvietojas un jau jāmaksā pašai). Tomēr liekas, ka Jūs atkal teiksiet "nepiedomāt klāt", bet saskaņā ar latviešu valodas gramatikas likumiem, kols tiek lietots aiz precizējamā vārda, paskaidrojot to, tāpēc 6000 noteikti ir jāiekļauj aprēķinos.

Jūsu iepriekšējā atbilde par 2. punktu: "Valsts iegūst ne tikai nodokļus, bet vispirms tos darba produktus, kurus Laura radītu (IKP), ja nesportotu, bet strādātu." ir nepareiza, jo, pirmkārt, Jūs runājiet par NKI, nevis par IKP, jo nav nekas precizēts par Lauras darba vietu (no ārzemēs strādājošajiem nekas nonāk IKP). Otrkārt, ja Laura darbotos Valsts iestādē, algu maksātu Valsts, un šajā gadījumā tie vispār būtu zaudējumi, uzdevums ir pārāk abstrakts, lai vienkārši pateikt "Šos 15000 eiro vērtībā saražotos produktus iegūs Valsts". Visbeidzot, saskaņā ar Ekonomikas 18. olimpiādes kārtības 4.2.19. punktu "2. posma olimpiādes saturs neietver makroekonomikas tēmu", es nevarēju zināt, ka organizatori nodomās ielikt uzdevumos kaut ko no makroekonomikas (tiem arī nebija tādu tiesību), tāpēc šī atbilde ir nedaudz smieklīga (jo IKP ir pirmais temats makroekonomikā). Līdz ar visu minēto, izskatās, ka tieši Jūs "piedomājat klāt" :)

Paldies par tik plašu atbildi par 30. jautājumu, tomēr to visu var atrast internetā. Kāpēc, piemēram, "neelastīgs" neskaitās kā elastības veids? Pēc būtības jau ir, tikai citā nozīmē nekā Jūsu nosauktie veidi. Kāpēc šī ir kļūda, ja tā varēja saprast uzdevumu (mums gada sākumā, piemēram, kontroldarbā bija līdzīgs jautājums, un ar elastības veidu bija domāts elastīgs/neelastīgs/absolūti elastīgs/absolūti neelastīgs/neitrāls (vienādots))?

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

Nevar piekrist, tam, ka šis uzdevums attiecas uz makroekonomiku.

1.Mikroekonomikas ievadā tiek apskatīti ekonomikas dalībnieki un kā viens no dalībniekiem - ir valsts.
2.Jautājums ir par alternatīvas izmaksām, kas arī ir mikroekonomikas jeb ievada ekonomikā teorijas daļa. Nevar pieņemt  pārmetumu, ka šis uzdevums attiecas uz makroekonomiku. Jēdziens "valsts" tiek skatīts vairākos
mikroekonomikas jautājumos: ekonomikas dalībnieki; ekonomikas sistēmas; valsts lomu jauktā ekonomikā; valsts regulējošo lomu uzņēmējdarbības organizācijā, valsts iejaukšanos tirgus mehānismā; nodokļu ietekmi uz pieprasījumu, piedāvājumu un vēl daudzos citos. Tāpēc nevar uzskatīt, ka jēdziena "valsts" iekļaušana uzdevuma nosacījumos nozīmē, ka tas ir makroekonomikas teorijas jautājums.
3. Par nodokļiem šāda tipa uzdevumos nekur (vismaz latviešu angļu, krievu valodās lasītajā ekonomikas literaturā) neesmu sastapies. Arī uzdevuma nosacījumos par tiem nekas nav minēts. Lai gan arī nodokļu aspekts tiek
skatīts vairākās "tīri mikroekonomikas" teorijas jautājumos (skat. 2.punktā).
4. Par 6000 eiro. Uzdevuma nosacījumos ir teikts, ka "Lauras aprēķini liecina, ka stipendija nesegs visas viņas sportam veltītās izmaksas: 6000 eiro par dzīvokli un pārtiku un 10000 eiro par inventāru, treniņnometnēm,
dalību sacensībās". Protams, ka Laura (un ne tikai Laura, bet savtīgs personiskā labuma meklētājs - par kādu uzskata "homo economicus") šajās izmaksās iekļautu arī vēl virkni izmaksu - nu vismaz meikapu pirms
sacensībām, relaksāciju baseinā u.c. Jautājums ir par to vai visas šīs izmaksas kā alternatīvas izmaksas atzīs ekonomisti. Uzturu cilvēkam vajag vienalga vai viņš strādā vai sporto. Tātad šīs izmaksas nevar uzskatīt par
alternatīvas izmaksām.

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: Atbilde

by Aleksejs Nazarovs -

1. Neatradu nevienu avotu, kur IKP būtu mikroekonomikas jautājums. Par valsti kā tādu nezinu, var būt kaut kur ir mikroekonomikā pieminēts, bet diez vai tā pēta valsts ekonomiku kopumā. Vēl jo vairāk, kā jau teicu, IKP var nemainīties no tā, ka Laura strādā, jo vārds "strādā" ir pārāk abstrakts, lai izdarītu secinājumus par IKP. Ja Laurai algu maksā valsts, tad noteikti visas šie 15000 eiro nedabūs valsts. Olimpiādi risinot (un pat nerisinot) nevar viennozīmīgi pateikt, vai šie 15000 eiro ir ienākums vai zaudējums. Vislabāk pieņemt, ka nav nekas. Pie tam, kāpēc Jūs uzsvaru lieciet uz IKP, ja tas ir tikai viens avots no kopējiem valsts ienākumiem.

2. Labi, bet ja pat valsts nav, IKP noteikti ir (skat. 1.)

3. Neņēmu vērā nodokļus šajā uzdevumā, jo līdzīgi kā ar IKP un valsts ienākumiem kopumā nav nekas precizēts. Vispār nekas nav precizēts par šiem 15000 eiro, tāpēc, kā jau teicu, manuprāt, loģiski tos neievērot. Tas arī ir tas, ko es gribu, lai ieskaita par pareizo atbildi (nesaku, ka jūsu atbilde ir nepareiza, bet gan nav labākā par manējo)

4. Atkal nesaku, ka jūsu atbilde ir nepareiza. Es par uzdevumu domāju no sava skatpunkta. Pēc būtības tas ir tas pats, ka aizbrauktu uz kaut kādu treniņnometni vai, nezinu, mācīties uz universitāti. Kamēr dzīvoju mājās, man dzīvokli un pārtiku apmaksā vecāki. Ja es gribu nodarboties nopietni ar sportu vai mācīties augstskolā, man tagad būs pašam jāmaksā par to. Principā valsts var to apmaksāt, protams, tas noteiks maksimālo summu, ko apmaksās (tāpēc Laura nevarēs tur iekļaut visu, ko grib, tas jau viņai būs pašai jāapmaksā). BET. Runa tagad pat par to neiet: "Lauras aprēķini liecina, ka stipendija nesegs visas sportam veltītās izmaksas". Ja stipendija ir 12600 eiro, bet izmaksas (pēc Jūsu teiktā) ir 10000 eiro, tad jau segtu. No tā var secināt, ka ir vēl kaut kādas izmaksas, bet tekstā ir dotas vēl tikai 6000 eiro. Manuprāt, viss ir loģiski.

In reply to Aleksejs Nazarovs

Atbilde: Atbilde

by Mārtiņš Danusēvičs -

15000 eiro ir darba samaksa, ko varētu iegūt Laura, ja strādātu. Ja nodarbotos ar sportu, tad Laura to zaudētu. Uzdevuma nosacījumos par to, ko iegūtu/zaudētu valsts nekas cits nav minēts, tāpēc var izmantot ekonomikā izplatītu principu: ceteris paribus. Jā piekrītam, ka tas nav IKP un vēl mazāk NKI. No šiem aspektiem uzdevums ir "lielgabala šāviena attālumā".
Piekrītam, Jūsu atzinumam, ka daudzi nosacījumi ir abstrakti, jo arī tas ir viens no ekonomikas teorijas principiem - augstas abstrakcijas līmenis.
Lauras aprēķini var būt gan pareizi, gan nepareizi. Ekonomikas uzdevumos jārisna tā, kā to rēķinātu ekonomisti (atšķirībā no Lauras).

In reply to Mārtiņš Danusēvičs

vale

by Aleksejs Nazarovs -

Labi, paldies par diskusiju. Būtu vēl padiskutējis, bet kaut kad taču jāapstājas: est modus in rebus :)