Man ir jautājums par alternatīvām izmaksām šajā uzdevumā. Kā tās var būt 21 tūkst. eiro? Ja viņa vairs nesaņem 1500 EUR darba algu menesī (1500X12 = 18 000 EUR gadā), izmanto savu ēku, kuru varēja izīrēt par 2000 EUR tas ir jau 20 tūkst. eiro (18 000+2000).
Vēl pie alternatīvām izmaksām pieder ražošanā ieguldītie 10 000 EUR, kurus Anna varēja atstāt pie sevis, ja nesaktu uzņēmējdarbību.
Kopumā sanāk 18 000+ 2 000+ 10 000 = 30 000 EUR.
Vai Jums ir kļūda paša uzdevumā (nevis 10 000 bet 1 000 bija Annai, un tad dalībnieki nav vainīigi, ka saskaitīja citādi un ieguva šos 30 000), vai Jūs norādījāt nepareizu atbildi. Un tad visas pārējas atbildes arī sanāk pavisam citādas, jo tas viss ir sasitīts.
Bet jā šie 10 000 ir tiešās izmaksas, tad kopumā tur vajadzētu sanākt 52 000 + 10 000 = 62 000 EUR un alternatīvas izmaksas tad sanāk 20 000 EUR.
Es redzu kā Jūs no 75 000 atskaitījāt 52 000 = 23 000, bet tad viņas bankas kredits 20 000 nekur nevar pierakstīt, jo tad kopēja summa pārsniedzēs Jūsu atbildes.
Vai Jūs varat parādīt kā bija pareizi visu to jādara?
Jā, tas nav skaidrs. Pie reizes lūdzu paskaidrot atbildīgem, kāpēc uzdevumā nav norāšdīta noguldījuma likme? Pie alternatīvām izmaksām parasti pieder arī neiegutie procenti no uzkrājumiem!
Piekrītu, lūdzu paskaidrojiet šī uzdevuma atrisinājumu.
1. Alternatīvas izmaksās var iekļaut: neiegūto algu 18000, neiegūtos
2000 par izīrēto garāžu un 1000 eiro, ja 10000 būtu jāņem bankā.
2. Tiešajās izmaksās drīkst iekļaut materiālus par 32000, algu
strādniekam 15000, Auto īri 3000 un bankas procentus 2000 (par 20000
kredītu), jo uzdevuma nosacījumos nekas nav teikts par to, kā atmaksās
pamatsummu. Tātad tiešās izmaksas ir: 32000 + 15000 + 3000 + 2000 =
52000 eiro
3. Grāmatvedības peļņa ir: ieņēmumi - tiešās izmaksas jeb 75000 - 52000 = 23000 eiro
4. Ekonomiskā peļņa ir: 75000- 52000 - 21000 = 2000 eiro
Kā pie alternatīvajām izmaksām var ieskaitīt 1000 eiro, ja 10000 būtu jāņem bankā? Alternatīvā izmaksa ir tā no kā mēs atteicāmies un mēs atteicāmies no tā, ka šo naudu varēja ieguldīt bankā un saņemt gada likmi. Kā varētu viņa saņemt šos 1000 eiro, ja viņa tomēr paliktu darbā un nesāktu uzņēmējdarbību?
Es ļoti atvainojos, bet uzdevumā nebija vispār pateikts, ka Anna paņema 10 000 bankā, tur bija teikts, ka viņa "ieguldīja sev piederošos 10 000", bet neviena vārda par to, ka nauda bija paņemta bankā, tāpēc, manuprāt, punkts ar šiem 100000 nav formulēts pareizi, un tas, pēc manām domām, nav dalībnieku vaina, ka viņi neskaitīja 10% no 10 000. Personīgi es domāju, ka viņai bija savi 10 000 (krājumi, varbūt) un nekāda bankā viņa tos neņema.
Vēl viens jautājums ir tāds: Ja viņa paņēma kreditu bankā, tad viņai tas bija jāizlieto uz ražošanu, vai ne? (Jo ir loģiski, ka viņa paņema to, lai viņai būtu nauda uzņēmējdarbībai) Vai visi šie 20 000 bija vajadzīi tikai, lai iegūtu 2000 EUR un pierakstītu tos TI? Tas, manuprāt, arī pievieno vairāk nesaprašanās.
Es vēl gribētu zināt kāpēc, ja viņa jau ieguldīja šos 10 000, mēs šos 10 000 nekur vairs neredzam, it kā šī nauda pazuda kaut kur? Būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs to varētu paskaidrot.
Piekrītu pārējiem, tika norādīta bankas aizdevuma procentu likme, ne noguldijuma likme. Tā kā bankām ir administratīvās izmaksas viņu noguldijuma procentu likmes nevar būt tikpat lielas vai lielākas nekā aizdevuma procentu likmes. Tā kā noguldijuma procentu likme netika iekļauta neizmantoju to aprēķinot alternatīvās izmaksas.
1. Annai ir sava nauda 10000, kuru viņa var turēt mājās vai alternatīvajā variantā - aizdot kredītā kādam citam. Ja viņa pati aizņēmās par 10%, arī citiem varētu aizdot par 10%.
2. 10000 nekur nepazūd - tie no naudas formas pāriet lietu (kapitāla, izejvielu, gatavās produkcijas u.c.) formā. Tas pats attiecas par aizņemtajiem 20000. Tie nepazūd, bet tiek izmantoti ražošanā - vai materiālu ieguvei vai strādājošā algošanai vai auto īrei vai procentu iegādei - to mēs nevaram pateikt, bet kādai no augstāk minētajām darbībām.
3. Uzdevuma nosacījumos nav nekas teikts, ka pirmajā gadā būtu jāatmaksā kāda daļa no pamatsummas, tāpēc izmaksās to nevar ieskaitīt. Būtībā šī naudas summa izmaksās ir ieskaitīta, jo tā tika izmantota - vai nu izejvielu iegādei vai nu darba izmaksām, vai nu auto īrei vai nu procentu maksājumiem.
Labdien, Mārtiņ!
Olimpiādes uzdevumi bija labi(8. izcils).
Attiecībā uz 27.jautājumu.
1.Netiešajās izmaksās drīkst ieskaitīt tikai drošus, garantētus ienākumus no noguldījumiem komercbankās (tādus ienākumus, kuru ieguve nav saistīta ar papildus izmaksām). Lai Anna varētu aizdot 10000 par tādu pašu % likmi kā bankas, viņai vajadzēs sameklēt potenciālos kredītņēmējus, izvērtēt to maksātspēju, kredītvēsturi u.t.t..Tās būs lielas izmaksas. Ja tā nebūtu, komercbankas sen būtu bankrotējušas. Ja depozītnoguldījumu likme nav dota, jāuzskata ka tā ir 0%(gandrīz reāla situācija). Tātad netiešo izm. summa šajā uzd. ir 20000.
2.Piekrītu, ka 10000 un 20000 nekur nepazūd.
3.Attiecībā par to, ka uzdevumā nav norādīts, kā būs jāatmaksā pamatsumma. Ja arī būtu norādīts, tad atmaksātās pamatsummas nedrīkstētu iekļaut izmaksās, drīkst iekļaut tikai kredīt% maksājumus.
Attiecībā uz 28.jautājumu.
1.Šajā jautājumā ir skaidri pateikts, ka Gunita nav nodarbināta persona (skolotājiem ir atvaļinājums, nevis brīvdienas).
2."Viņa noskaidroja, ka katru!!! mēnesi..." Tātad tie ir vairāki mēneši. Pareizā atbilde FC=400 vai 600 u.t.t..Uzdevumā nav norādīts darbības laiks, tāpēc skolēni aprēķinos visticamāk izmantos skolēnu brīvdienas-3mēn..
3.FC nav atkarīgas no laika perioda, bet ja nav norādīts citādi, obligāti jāņem pilna perioda FC. Ja es, piemēram, uz 3 vasaras brīvdienu mēnešiem noīrēšu saldējuma vitrīnu kādā no Rīgas tirdzniecības centriem, īre būs jāmaksā par pilnu līguma periodu, neatkarīgi no laika apstākļiem vai citiem faktoriem.
Lai veicas darbu labošana!