Shēmā (tās apakšējā daļā) rādīts, ka zivīm sākotnēji ir bijuši līdzsvara orgāni, kas kopā ar kaulzivju attīstību evolucionējuši par dzirdes labirintu. Kaulzivis ir parādījušās 400 000 - 350 000 gadu atpakaļ.

Vadaudu kūlīši ir tas pats, kas vadaudi. 

Tas ir tikai viens (konkrēts) pīrsinga piemērs, taču arī šādā gadījumā-sūdzību par dzirdes traucējumiem nevajadzētu būt.

Labvakar, 

Dzirdes traucējumu  uzdevumu veidotāji izjautāja olimpiādes dalībnieku viedokli par dažādu faktoru ietekmi uz cilvēka dzirdi.  

Skaņas viļņiem piemīt īpašības apliekties ap šķērsli, kas ir priekšā auss ejai, bet sēra korķa gadījumā skaņai nevar apliekties šķērslim, jo auss eja ir hermētiski noslēgta. Tādejādi pīrsings ir pirmās situācijas piemērs (šķērslis būtiski netraucē dzirdei), bet sēra korķis ir gadījums no otrās situācijās (dzirde pasliktinās). 

Uzteicam atsevišķu olimpiādes dalībnieku vērību un komentārus, tie noteikti veicinās uzdevumu formulēšanas kvalitāti nākotnē.

atbildi uz Jūsu komentāru sniegsim rīt.

Sveicināti, 

Jautājumā par gutācijai traucējošo faktoru dienas laikā, tiks ieskaitītas abas atbildes (gan iztvaikošana, gan transpirācija).

Uzdevuma attēlā redzams divdīgļapju stumbra šķērgriezums.

Koksnes vadaudus (trahejas un traheīdas) veido nedzīvas šūnas ar  pārkoksnētiem šūnapvalkiem. Koksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir ūdens un minerālvielu transports.

Lūksnes vadaudus (sietstobri ar pavadītājšūnām) veido dzīvas šūnas ar nepārkoksnētiem šūnapvalkiem. Lūksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir auga sintezēto organisko vielu transports.

Sklerenhīmu veido cieši kopā esošas pārkoksnētas šūnu grupas, to galvenā funkcija ir stumbra mehāniskais balsts. Sklerenhīmas šķiedras ir tās kas veido daudzu praksē lietotu augu šķiedras, piemēram, kaņepāju šķiedras.

Attēlā redzamais divdīgļlapju stumbra šķērsgriezums ir iekrāsots ar krāsvielu, kas pārkoksnējošos šūnapvalkus krāso sarkanus (piemēram, koksne ir sarkana, tāpat sarkana ir arī sklerenhīma). Nepārkoksnētie pamataudi ir zili, tāpat zili ir arī lūksnes vadaudi. Mācību grāmatā ievietotajā saulespuķes stumbra šķērsgiezumā ir redzama tāda pat aina - pārkoksnētie stumbra audi (koksne un sklerenhīma) ir iekrāsoti vienā, bet nepārkoknsētie audi (lūksne, parenhīma) otrā krāsā. Fakts, ka mācību grāmatā  acīmredzami pārkoksnēta stumbra anatomiska struktūra (sklerenhīma) ir nosaukta par lūksni ir kļūda un to vajadzētu novērst.

Attiecībā par divdīgļlapja stumbra šķērsgriezumu un lūksnes atrašanu tajā, tiks saglabāta atbilde B. Par E atbildi dalībnieks saņems 0,7 punktus (jo acīmredzami savā atbildē izmantojis kļūdainu izejas informāciju).

Lai gan kode neelpos, to darīs sūnas.

Novērtē apgalvojumus par to kādēļ ir krasa atšķirība starp temperatūras līknēm, kas uzņemtas tauriņa krūšu daļā un vēdera daļā, kā patiesus vai aplamus

Visa grafika laikā starp krūšu daļas temperatūras līkni un vēdera daļas temperatūras līkni ir vismaz 10°C, kas ir krasa atšķirība. Atšķirība izpaužas ne kā grafika formā, bet gan kā temperatūru atšķirība. Ceru, ka palīdzēju izprast uzdevumu. 

Šajā gadījumā ar teikumu "labi nodalīts" ir domāts, ka tauriņiem, tāpat kā plēvspārņiem, ir izteikta vidukļa iežmauga, savukārt vabolēm vai siseņiem vēdera iežmauga ir mazāk izteikta un ļauj notikt aktīvākiem siltuma apmaiņas procesiem starp krūtīm un vēderu.

Bet nemsim vērā ierosinājumu nākamreiz jautājumus formulēt precīzāk.

Zīdītāju priekšteči attīstās pirms putnu priekštečiem. Lai gan tagad lielākā daļa zīdītāju iznēsā mazuļus dzemdē, primitīvie zīdītāji, visticamāk dēja olas (pīļknābji)

Risinot šo uzdevumu, jums bija jābalstās uz iepriekš sniegto informatīvo tekstu, kurā skaidrots, ka skaņa ceļo līdz gliemeža galam un atpakaļceļā ierosina Kortija orgānus. Tādā veidā augstas frekvences skaņas spēj ierosināt Kortija orgānus tuvāk gliemeža sākumam, jo tām piemīt lielāka enerģija un spēj veikt tālāku distanci.

Sveicināti, 

Jautājumā par gutācijai traucējošo faktoru dienas laikā, tiks ieskaitītas abas atbildes (gan iztvaikošana, gan transpirācija).

Attēlā redzams divdīgļapju stumbra šķērgriezums.

	Ar burtiem attēlā atzīmētas sekojošas struktūras: A - epidderma vai miza B- lūksne C - koksne D - stumbra parenhīma E - sklerenhīma

Lūksnes vadaudus (sietstobri ar pavadītājšūnām) veido dzīvas šūnas ar nepārkoksnētiem šūnapvalkiem. Lūksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir auga sintezēto organisko vielu transports.

Sklerenhīmu veido cieši kopā esošas pārkoksnētas šūnu grupas, to galvenā funkcija ir stumbra mehāniskais balsts. Sklerenhīmas šķiedras ir tās kas veido daudzu praksē lietotu augu šķiedras, piemēram, kaņepāju šķiedras.

Attēlā redzamais divdīgļlapju stumbra šķērsgriezums ir iekrāsots ar krāsvielu, kas pārkoksnējošos šūnapvalkus krāso sarkanus (piemēram, koksne ir sarkana, tāpat sarkana ir arī sklerenhīma). Nepārkoksnētie pamataudi ir zili, tāpat zili ir arī lūksnes vadaudi. Mācību grāmatā ievietotajā saulespuķes stumbra šķērsgiezumā ir redzama tāda pat aina - pārkoksnētie stumbra audi (koksne un sklerenhīma) ir iekrāsoti vienā, bet nepārkoknsētie audi (lūksne, parenhīma) otrā krāsā. Fakts, ka mācību grāmatā  acīmredzami pārkoksnēta stumbra anatomiska struktūra (sklerenhīma) ir nosaukta par lūksni ir kļūda un to vajadzētu novērst.

Attiecībā par divdīgļlapja stumbra šķērsgriezumu un lūksnes atrašanu tajā, tiks saglabāta atbilde B. Par E atbildi dalībnieks saņems 0,7 punktus (jo acīmredzami savā atbildē izmantojis kļūdainu izejas informāciju).

Cik es zinu atrofijai ir tieksme pasliktināties(neesmu pilnīgi drošs par konkrētu gadījumu)-tā kā atrofijas rezultātā dzirde pasliktinās-cietušais turpmāk centīsies to kompensēt(skaļākas mākslīgās skaņas, skaļāka komunikācija) kas, visticamāk, novedīs pie dzirdes zaudēšanas. Jebkurā gadījumā process izraisa neatgriezenisku dzirdes pasliktināšanos/zudumu.

"Turklāt nekur uzdevumā nav minēts, ka runa iet par cilvēka ausi, jo, piemēram, putniem šāda veida bojājumi ir..."

Ja nu gadījumā putni taisa pīrsingu vai tīra ausis (?!) ar zobbakstāmajiem (no uzdevuma konteksta) tad protams.

P.S Ja balstīties uz loģiku, ka kautkur kaut-kas nav minēts te droši var piesieties pusei no jautājumiem.

Lai gan uzdevuma veidotāji vēlējās ar atrofiju apzīmēt pilnīgu funkciju zudumu, attiecīgi arī dzirdes zudumu vai kurlumu, kā rezultātu, pieņemam jūsu argumentus, ka atrofija var tikt uztvera arī kā process un ieskaitām kā pareizu arī atbilžu variantu "dzirdes traucējumi".