10., 11., 19., 20., 21., 32., jautājums

10., 11., 19., 20., 21., 32., jautājums

by Nikola Princova -
Number of replies: 1

Labdien!

Atbildot uz 10. jautājumu, ierakstīju “Vienprātības princips”, bet pareizā atbilde parādās - “konsenss”. Vai manu atbildi varētu, lūdzu, ieskaitīt, jo mājaslapā eur-lex.europa.eu vienprātības principam ir faktiski tāda pati definīcija, kāda dota uzdevumā, t.i., “Vienprātības princips, kas nozīmē, ka visām ES dalībvalstīm ir jāpanāk vienošanās, ir viens no Padomes balsošanas noteikumiem. Padomes balsojumam ir jābūt vienprātīgam vairākās politikas jomās, ko dalībvalstis uzskata par svarīgām”?

Vai būtu iespēja izskatīt arī 11. jautājumu, jo tajā sniedzu atbildi “regula”, bet pareizā atbilde bija “īstenošanas akti”? Regulas un īstenošanas akti ir savstarpēji saistīti jēdzieni, jo īstenošanas akti sevī ietver regulas un noteikumus, kā arī regulas ir gan administratīva, gan tehniska rakstura. Mājaslapā esmaja.lv regulas definīcija ir šāda – “Regulas ir vispārējās nozīmes tiesību akti, no kuriem izriet tiesības un pienākumi. Regulas ir tieši saistošas Eiropas Kopienai un dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka regulas nedrīkst iestrādāt valstu tiesībās. Tomēr dažreiz atsevišķu regulas normu īstenošanai dalībvalstīm ir jāveic noteikti pasākumi, kuru izpildei vajadzīgi grozījumi valsts tiesību aktos”. Kā arī mājaslapā tm.gov.lv. “ES tiesību ieviešanas rokasgrāmatā” ir atrodama šāda informācija par regulām: “Regulas ir saistošas visiem tiesību subjektiem un ir tieši piemērojamas. Regulas ir saistošas ne tikai dalībvalstīm, bet arī visām šo dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām”, kas sasaucas ar jautājumā minēto aspektu par to, ka minētie lēmumi ir gan individuāli piemērojami, gan vispārpiemērojami.

19. jautājumā atbildēju, ka minētais process ir manipulācija, bet tas netika ieskaitīts. Vai būtu iespēja man ieskaitīt šo jautājumu, jo mājaslapā smadzenuskalosana.wordpress.com manipulācija ir skaidrota šādi: “Vārds atvasināts no latīņu ‘manipulare’, kam sākotnēji bija visnotaļ pozitīva nozīme – vadīt, vadīt ar zināšanām, sniegt palīdzību. Mūsdienīgajā izpratnē ‘manipulēt’ nozīmē slepus ietekmēt un vadīt.” Mājaslapas sniegtajā skaidrojumā ir minēta gan spēja ietekmēt, gan spēja vadīt, kas ir iekļauti arī uzdevuma skaidrojumā.

Atbildot uz 20. jautājumu, norādīju, ka tas ir civillikums, vai šādu atbildi varētu ieskaitīt? Mājaslapā nvo.lv civillikuma definīcijā minēts:Pirmā daļa aptver ģimenes tiesības,  nosakot laulības slēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumus, kā arī adopciju, aizgādību, aizbildniecību u.c. ģimenes tiesību aspektus. Otrā daļa ietver mantojuma tiesības, nosakot, kāda ir mantošanas kārtība, mantojuma pieņemšana un iegūšana, kas ir likumiskā, laulāto, līgumiskā, testamentārā mantošana, un regulē citus ar mantojuma tiesībām saistītus aspektus. Trešā daļa - lietu tiesības – aptver personiskās, lietu un saistību tiesības, kā arī kustamo un nekustamo lietu tiesības, paredzot to iegūšanu, atgūšanu, izbeigšanu u.c. situācijas. Ceturtā daļa - saistību tiesības, nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.” Līdz ar to, manuprāt, civillikums varētu atbilst uzdevumā dotajam paskaidrojumam, jo tas savā ziņā regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē un ir vienkārši konkrētāk nosaukts likuma veids.

Vai būtu iespējams izskatīt arī 21. jautājumā iesniegto atbildi, t.i., “autonomija”. Autonomijas definīcija tezaurs.lv ir “Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanās (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde)”, kā arī definīcija “[..] Patstāvība, tiesības patstāvīgi īstenot kādu valsts (likumdošanas, izpildu un tiesas) varas daļu. [..] kādas nacionāli teritoriālas vienības iedzīvotāju tiesības patstāvīgi izlemt iekšējās pārvaldes jautājumus.” (Švešvārdu vārdnīca – Norden AB, 2002. – 82.lpp.), ko var interpretēt kā doto skaidrojumu uzdevumā, t.i.,  “Valsts augstākā vara savās iekšējās lietās, neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvība no jebkuriem ārējiem spēkiem.”

Vai varētu, lūdzu, ieskaitīt man punktus par 32. jautājumā sniegto atbildi, ka Eiropas Savienības militāro spēju stiprināšana bija iekļauta Ārlietu ministrijas 2022. gada ziņojumā kā 2023. gada prioritāte, jo “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2022. gadā” pie sadaļas “2023. gadā Latvijas ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos uzmanības centrā būs” kā 4. punkts ir atzīmēts “Eiropas Savienības noturības, efektivitātes un ietekmes tālāka stiprināšana”, kas iekļauj, citēju: “attīstot Eiropas Savienības aizsardzības spējas, prioritāra būs investīciju piesaistes veicināšana aizsardzības industrijai, veicinot kopīgu iepirkumu veikšanu aizsardzības jomā, kā arī risinot izejmateriālu piegāžu ķēžu drošības jautājumus. Latvijai būtiski, lai ieguldījumi dalībvalstu aizsardzības spēju stiprināšanā būtu papildinoši NATO spēju attīstībai, kā arī tiktu turpināts darbs pie militārās mobilitātes stiprināšanas.”

Ar cieņu
Nikola Princova


In reply to Nikola Princova

Atbilde: 10., 11., 19., 20., 21., 32., jautājums

by Kārlis Ošs -
Pievienojos par 10. un 32. jautājumu - aicinu pārskatīt piešķirtos punktus.