57. jautājums

57. jautājums

by Artis Lipša -
Number of replies: 2

Pareizā atbilde ir norādīta "administratīvajā tiesā". Vai "vispārējas jurisdikcijas tiesā" var tikt uzskatīta par pareizu atbildi?

Balstoties uz administratīvās atbildības likuma 166. panta "Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu"

Likumā minēts, ka lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā, kas skaitās vispārējās jurisdikcijas tiesa, nevis administratīvā tiesa.


Ar cieņu, Artis.



In reply to Artis Lipša

Atbilde: 57. jautājums

by Vineta Kantāne -
Jautājuma traktējums skan: Gadījumā, kad autovadītājs nepiekrīt Valsts policijas lēmumam par negadījuma izraisīšanu, tam ar prasījumu būtu jāvēršas ...
Valsts policijas kompetencē ir kriminālprocesa uzsākšana vai atteikšanās uzsākt kriminālprocesu, administratīvās lietvedības uzsākšana vai atteikšanās uzsākt administratīvo lietvedību, resoriskās pārbaudes veikšanas termiņa pagarināšana, iesnieguma nosūtīšanu citai iestādei pēc piekritības vai iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas, par to tiek informēts negadījumā iesaistītais.
No uzdevuma izriet, ka, ja valsts policija ir lēmusi, ka autovadītājs ir izraisījis negadījumu un nav ierosinājusi kriminālprocesu, ir sekojis lēmums par autovadītāja administratīvu sodīšanu, šāda lēmuma tālākai pārsūdzēšanai jānotiek augstākā iestādē 10 darbadienu laikā. No uzdevuma teksta izriet - valsts policijas institucionālā hierarhija ir izieta un autovadītājam ir jāvēršas nākamā līmeņa – tagad jau tiesu institūcijās. Jūsu minētā 166. minēšana norāda, ka piekrītat, ka lēmums pārsūdzība ir administratīva rakstura, un Latvijas Republikā šīs funkcijas veic administratīvās tiesas: Administratīvās rajonu tiesas, administratīvā apgabaltiesa un pēdējā instancē Augstākās tiesas administratīvo lietu departaments.
Teksts: [..] lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā norāda uz administratīvo rajona tiesu kas skaitās vispārējās jurisdikcijas tiesa, nevis administratīvā tiesa, nebūs korekts, jo privātpersonu pieteikumi par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīti sakarā ar tās pamattiesību aizskārumu administratīvo pārkāpumu lietvedībā, kopš 2018. gada 1.marta nav pakļauts izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā (2018.gada 1.martā spēkā stājās Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums).
In reply to Vineta Kantāne

Atbilde: 57. jautājums

by Artis Lipša -
Labdien! Jūsu atbildei nevaru piekrist šādu apsvērumu dēļ.
Jūsu norādītajam -" [..] lēmums pārsūdzība ir administratīva rakstura, un Latvijas Republikā šīs funkcijas veic administratīvās tiesas: Administratīvās rajonu tiesas, administratīvā apgabaltiesa un pēdējā instancē Augstākās tiesas administratīvo lietu departaments" nepiekrītu, jo tas neatbilst normatīvajam regulējumam.
1.Administratīvajās tiesās (pirmā instance Administratīvā rajona tiesa) var pārsūdzēt tikai administratīvos aktus.
Vēršu uzmanību, ka lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā policijā nav uzskatāms par administratīvo aktu. Papildus informācija lasāma šajā saitē - https://lvportals.lv/skaidrojumi/309220-lemums-administrativa-parkapuma-lieta-nav-administrativs-akts-2019.
Administativo aktu parsūdziba notiek Administrativā procesa likuma kārtībā, to izskata administrativā tiesa, bet administrativo sodu parsūdzēšana (kā norādīts jautājumā - Gadījumā, kad autovadītājs nepiekrīt Valsts policijas lēmumam par negadījuma izraisīšanu) notiek saskaņā ar Administrativās atbildibas likumu un to izskata vispārējās jurisdikcijas tiesa - pilsētas (rajona) tiesa.
Jūs norādiet, ka "tālākai pārsūdzēšanai jānotiek augstākā iestādē 10 darbadienu laikā", tomēr Administratīvās atbildības likuma 166.panta pirmajā daļā noteikts, ka (1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai [..], savukārt šī panta 2.daļa nosaka, ka ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, [..].
2.Vēršu uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība un administratīvā procesa lietvedība ir divi dažādi procesi, kurus reglamentē dažādi tiesību akti. Proti, administratīvo pārkāpumu lietvedību regulē Administratīvās atbildības likums (no 2020. gada 1. janvāra) , savukārt administratīvā procesa lietvedību nosaka Administratīvā procesa likums. Lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu neuzskata par administratīvajiem aktiem kopš 2013. gada 1. janvāra. Šādas lietas tiek uzskatītas un likumā noteiktajam atbilst administratīvām pārkāpuma lietām (izskata vispārējās jurisdikacijas tiesas ) nevis administratīvajam lietām (izskata administratīvas tiesas).
No minētā secināms, ka gan jautājumā, gan Jūsu atbildē ietvertais nav uzskatāms par administratīvo aktu, tāpēc pārsūdzams vispārējās jurisdikcijas tiesā, t.i., rajona (pilsētas) tiesā.
Likuma Par tiesu varu 7.pants Tiesas spriešana administratīvajās lietās
(1) Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.
(2) Administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem.

Kā jau norādīju augstāk saskaņā ar Likuma Par tiesu varu 7.panta pirmo daļu ar sūdzību griezīsies Administratīvajā rajona tiesā, savukārt otro daļu - par administratīvo pārkāpuma lietu) (kā tas ir mūsu gadījumā) - vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvajai tiesai un vispārējās jurisdikcijas - pilsētas (rajona) tiesai ir dažādas funkcijas un izskatāmie jautājumi.
Jūsu norādītais, ka "Latvijas Republikā šīs funkcijas veic administratīvās tiesas: Administratīvās rajonu tiesas, administratīvā apgabaltiesa un pēdējā instancē Augstākās tiesas administratīvo lietu departaments""saistībā ar uzdoto jautājumu nav korekts, ņemot vērā manus ausgtāk noradītos apsvērumus un argumentus.
Lūdzu pārskatīt vēlreiz manu atbildes pamatojumu. Paldies