Kā jau katru gadu, saskaramies ar problēmu, ka jautājumos, kur tiek prasītas īsas un vienkāršas atbildes, atkal ir lērums grūti paredzamu variantu, kas idejiski arī būtu pareizi un ieskaitāmi kā pilni punkti, taču pēc formas un pareizrakstības ir izpildīti un uzrakstīti, maigi izsakoties, ļoti vēji.
Kā atbildīgajam ir jāsecina pāris lietas...
Jāatzīst akmens mūsu dārziņā, ka citur līdz pēdējam sīkumam tomēr jautājums nav noformulēts un ir pieļaujamas interpretācijas, kas tīri formāli var radīt neskaidrības un grūti apšaubāmas pretenzijas. Katru gadu kopā ar uzdevumu veidotājiem cenšamies to atcerēties un uzlabot savu darbu šajā olimpiādes aspektā.
Taču lielākais "BET" tīri loģiski gulstas uz dalībnieku pleciem. Absolūtais vairākums olimpiādes uzdevumus pabeidz un nodot jau ap 2 stundu slieksni. Tas nozīmē, ka, pēc dalībnieka domām, laiks ir bijis pietiekami un visas atbildes, arī tās, kuras nācās manuāli ierakstīt pašam, atbildot uz jautājumu, ir gan idejiski, gan rakstiski pareizas. Saprotu, ka var būt arī neliela valodas barjera, taču toponīmi vai cita veida ģeogrāfiski nosaukumi, kas tiek prasīti no dalībniekiem, nav "indiāņu ciemi Amazones dienvidos" vai kas tamlīdzīgs. Tie ir vispārzināmi, atlantos redzēti un lasāmi nosaukumi, kas noteikti nereti parādās arī vidē ārpus ģeogrāfijas stundām skolās. Strikti idejiski "Nils" tomēr nav tas pats, kas "Nīla", tāpat kā "Sidneja" nav tas pats kās "Sidnijs" vai "Sēna" un "Sene" vai tamlīdzīgi. Vēl jo vairāk... Ja dalībnieki pabeidz uzdevumus krietni ātrāk, kāpēc atlikušais laiks netiek veltīts, lai rūpīgi vēlreiz izskatītu, kādas atbildes ir ierakstītas?
Viens no galvenajiem mērķiem, kāpēc olimpiāde tiek veidota, ir talantīgāko skolnieku izaugsme un atbalsts. Taču šajā gadījumā talantu, vismaz šajā formātā, gribētos stipri sasaistīt arī ar darba kultūru un laika plānošanu attiecīgi savām spējām, kas ietver arī pareizrakstību un spējas pienācīgi pārskatīt savu darbu un veikt nepieciešamos labojumus, kamēr tas vēl atļauts.
Sevišķi dalībniekiem, kas ātri pabeidz, nepārbauda savu veikumu, turklāt domā, ka digitālā rakstura dēļ, kļūdas datori un sistēma automātiski sapratīs un izlabos pati, neviena dzīva cilvēka laiku neprasot, jāinformē, ka tik tālu šī interaktīvā olimpiādes vide vēl nav gājusi. Dators ir loģiska, idiotiska mašīna. Ja tai netiek norādītas striktas vadlīnijas, pēc kurām virzīties automātiski labojot uzdevumus, tā jūsu atbildi, kas šīm vadlīnijām neatbilst, neieskaitīs. Diemžēl vēl nelietojam mākslīgo intelektu, kas varētu saprast dalībnieku atbilžu saturu un semantiku pietiekoši labi, lai, kontekstā ar pašu jautājumu, to izlabot tikpat saprotoši un loģiski, kā to spēj cilvēki.
Kamēr tā vēl ir tuvāka vai tālāka nākotne novadu olimpiādēs, protams arī skaidrs, ka nelielas kļūdas ik pa laikam var gadīties jebkuram. Taču, ņemot vērā, ka šis ir vairāk vai mazāk, bet tomēr ar ģeogrāfiju saistīts pasākums, konkurss, sacensība, atlase, cīniņš, uzdevums, utt. elementāri nozares rāmji un pamati ir nepieciešami un drīzāk pat pašsaprotami, nekā kaut kas tāds, kas būtu speciāli jāpielāgo dalībniekiem. Un viena no atvērto īso atbilžu jautājumu būtībām ir arī par to.
Ja dalībnieks spēja atpazīt, pareizi noteikt, bet nespēj tik vien kā formāli pareizi nosaukt vispārzināmu ģeogrāfijas vienību, vienalga kas vai par ko tā būtu, iespējams, arī punktus par šo uzdevumu dalībnieks tomēr nav pelnījis. Vēl jo vairāk tāpēc, ja, dotā laika robežās, nav uzskatīts par svarīgu kaut nedaudz šī laika atvēlēt savu atbilžu pārbaudei.
Šī posma galvenais mērķis ir atlasīt dalībniekus Valsts Olimpiādes pēdējam posmam, kurā darba kultūrai un laika menedžmentam būs vēl lielāka nozīme. Ja šādas kļūdas ir viens no veidiem, kas var palīdzēt vairāk atalgot tos dalībniekus, kas šajā jomā ir spēcīgāki, gribas secināt, ka stingrāka pieeja šādu atbilžu ieskaitē būtu tikai taisnīgāka.
Ceru, ka arī šī novadu olimpiāde nesusi vērtīgu pieredzi un lai jums visiem veicas gan ģeogrāfijā, gan citās dzīves jomās, sevišķi tajās, ko uzskatāt par sev svarīgākajām!