Labdien!
Man radās jautājums - kā zārdu maiņa uz siena ruļļiem var ietekmēt dabīgo pļavu samazināšanos? Siena novākšanas veids diži neietekmē pļavas ekosistēmu. Gaidīšu atbildi. Paldies!
Ja iedziļinās jautājumā, tad tiešām 1. atbilde sanāk pareiza. Jo pļaušana ietekmē pļavu skaitu, t.i.- novērš samazināšanos. Un tā IR ietekme.
Nepiekritīšu. Pirmā atbilde noteikti nav pareizā. Nopļauto sienu uzglabājot ruļļos, viengadīgo ziedaugu sēklas tiek ieslēgtas rullī, neļaujot tām izsēties, kā tas notiek zārdā. Tāpēc, izmantojot ruļļus, samazinās bioloģiskā daudzveidība un, līdz ar to, arī dabisko pļavu platības.
Platības un bioloģiskā daudzveidība šajā gadījumā nav saistītas. Platību ietekmē cilvēka darbība.
Nē, tieši otrādi, bioloģiskā daudzveidība un "dabiska" pļava ir tieši saistīti, jo par dabisku pļavu tiek uzskatīta pļava, kurā novērojama augsta sugu daudzveidība, to neveido monokultūru audzes. Tātad, samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, dabiskā pļava zaudē savu nozīmi, kopējais dabisko pļavu skaits samazinās.
Jautājums ir par to, KAS NESAMAZINA dabisko pļavu platības! Vienīgā pareizā atbilde ir pļavu pļaušana.
Tur NAV rakstīts 'kas nesamazina'. Jebkurā gadījumā 1. atbilde der. Vai tad zārdi/ruļļi samazina? Jautājums ir neveikli formulēts un šajā gadījumā būtu jāieskaita arī 1. atbilde. Lai gan pie esošā formulējuma 1. atbilde ir vispareizākā. (Es nezinu, kā atbildēja mani skolēni.) Valoda, valoda! Nevar vārdus teikumā kombinēt, kā pagadās.
Protams, ka var strīdēties par šo uzdevuma formulējumu, taču, ja testā ir jāizvēlas kāda no atbildēm, tad vienīgā, kas var tikt loģiski atzīmēta, ir par pļavu pļaušanu, jo visas pārējās atbildes veicina dabisko pļavu skaita samazināšanos. (1. atbildes ietekmes pamatojumu var skatīt augstāk).
Jautājums nav par platību, bet par dabīgo pļavu skaitu - Kā atsevišķi, kartējami objekti - pļava kā vienums (ko kādā valsts mērogā protams var izteikt arī ar platību). Siena ruļļi, kolektivizācija un mēslošana dabīgo pļavu skaitu (un arī kopējo sugu skaitu pļavā) samazina. No otras puses, Latvijas klimatiskajos apstākļos, ja pļava netiktu pļauta vai ganīta (ja nerunājam par palienēm), tā aizaugtu ar mežu, kā rezultātā tā pazustu vispār. Ja jautājumu pārfrāzē uz to, kuri no faktoriem samazina dabīgo pļavu skaitu, tad vienīgais nepareizā atbilde būtu "Pļavu pļaušana", jo tas Latvijas apstākļos nodrošina lielāko daļu dabīgo pļavu eksistenci pēc būtības.
Nepiekrītu. Pļavu skaits, platība, sugu skaits ir dažādas lietas. Ja man ir trīs pļavas, es senāk liku sienu zārdos, tad - ruļļos, pēc tam - sasmalcinu vai uzreiz aizvācu, tad man joprojām ir 3 pļavas. (Man patiešām ir pļavas.) Ne ruļļi, ne zārdi neietekmē pļavu skaitu vai platību. To IETEKMĒ mana darbība - vai es tās nopļaušu, vai arī ļaušu aizaugt ar krūmiem. Un te zālaugu sugu daudzveidībai nav nekādas nozīmes. Puķīte nespēs konkurēt ar krūmiem/kokiem. Jautājums vispār nav par sugām, bet platībām. Es saprotu, ko uzd. autors ir gribējis, bet formulējums neveiksmīgs. Un tad sanāk, ka pļaušana IETEKMĒ pļavu skata samazināšanos - neļauj tam notikt. Tā taču ir ietekme.
Lūdzu pārlasiet uzdevumā jautāto. Tiek jautāts par dabisko pļavu skaitu, nevis vienkārši pļavu. To ietekmē arī saimniecības metodes.
Un kā pļavu skaitu var ietekmēt zārdi vai ruļļi? Jā, saimn. darbība ietekmē. Pļaušana ir saimn. darbība. Jaut. ir 'kas neietekmē'.
Pļaušana, jeb biomasas samazināšana pļavā, palīdz aiznest slāpekli no ekosistēmas pasargājot no pļavas pārbagātināšanās ar slāpekli un biodaudzveidības samazināšanās.
Protams, bet 107. reizi atgādinu, ka jaut. NAV par bioloģisko daudzveidību, bet tikai un vienīgi par pļavu skaitu. Tāpēc šis komentārs ir lieks.
Jā, bet es jums jau kuro reizi atbildu, ka jautājums ir par DABISKU nevis vienkarši pļavu skaitu. Šāda apsaimniekošanas metode veicina DABISKU pļavu skaita samazināšanos, jo samazinoties BIOLOĢISKAJAI DAUDZVEIDĪBAI pļava var zaudēt DABISKAS pļavas statusu. Jā, ruļļu rullēšana neatņems jums pļavu, taču tā var vairs nebūt DABISKA pļava.
Jūs jau pats nonākat pretrunās. Ja notiek pļaušana, tad tā IR cilvēka ietekme. Ja pļaušana nenotiek, tad Latvijas apstākļos pļava aizaug un tad jau tā vairs nav pļava, bet krūmājs, vēlāk - mežs. Ar retiem izņēmumiem, piem., randu pļavas, kur arī tomēr reizēm saaug krūmi. Īstenībā jau uzd. ir vienkāršs, tikai neprecīzi formulēts un tā sarežģītā taisnošanās ir lieka. Jebkurā gadījumā - diskusijas ir vērtīgas, jo ļauj uz jaut. paraudzīties 'no malas' un veicina attīstību.
Man liekas, ka šobrīd mainās jēdzieni, ko izmanto. Ienāk jēdziens "Bioloģiski vērtīgs zālājs", lai nerastos šīs diskusijas, vai Latvijas apstākļos pļava kā elements vispār ir dabisks.
Te var sīkāk pakonsultēties ar asociēto profesori Solvitu Rūsiņu.
Kā iepriekš minēts, Latvijā dabīgo pļavu eksistenci nodrošina to pļaušana. Tātad pļaušana ietekmē pļavu skaitu un nevar būt pareizā atbilde.