Šie abi jautājumi ir par peļņu, ko sagādā apavu sekcija un vai to vajadzētu slēgt. Tā kā 9.2. apavu peļņa ir -9 tūkstoši eiro un tas ir pareizi, tad savukārt tas oponē 9.4. atbildi, kur jautā cik daudz būtu īpašnieka peļņa, ja pārtrauktu apavu tirzniecību, kas būtu 39 tūkstoši eiro mistisko -7 tūkstošu eiro vietā. Tas arī norādītu, ka apavu tirzniecību būtu lemts nevis turpināt, bet slēgt.
Es domāju, ka pareizām atbildēm būtu jābūt: 9.4. = 39 tūkstoši eiro un 9.5. = slēgt.
Mārtiņš Mickus
9.4. Peļņa, ja pārtrauktu apavu tirdzniecību = \( (254+183)-(169+137+46\times3)=-7 \)
Pastāvīgās izmaksas paliek spēkā, jo ir viena tirdzniecības telpa, samazinās mainīgās izmaksas.
Tā arī netika atbildēts uz jautājumu par 9.5.
Kādēļ, ja apavu tirdzniecība nes 9000 eiro zaudējumus, uzņēmumam būtu jāturpina to tirdzniecība?
Uzdevuma 9.4. (no kura cik saprotams izriet punkts 9.5.) punktā ir rakstīts ceteris paribus, kas norāda uz to ka uzņēmējs rīkojas pēc vispārpieņemtajām normām jeb pārtrauktu sporta apavu tirdzniecību, nevis to turpinātu. Jo dotajā situācijā, peļņu nes tikai inventāra tirdzniecība kā rezultātā izdevīgi tirgot ir tikai sporta inventāru.
Sporta inventārs, sporta apğērbs un sporta apavi ir kopā lietojamas preces. Klients uz veikalu var nākt pirkt 2 no lietām, piemēram, sporta apavus un apğērbu, bet slēdzot apavu stendu, klients neizvēlēsies šo veikalu un ies citur.
Veikalos arī ir preces, kas nenes peļņu, bet pircēji năk tās pirkt, un pastāv liela iespēja, ka nopirks vēl ko. Piemēram, kāpēc veikalos pārdod cigaretes, ja tām nav veikala uzcenojuma?
Manuprāt, šeit pat nav svarīgi, vai tās preces ir kopā lietojamas. Svarīgi ir tas, ka preci izdevīgi ir ražot ar zaudējumiem, ja zaudējumi ir mazāki par patstāvīgām izmaksām (jeb arī VC<TR). Ja dotajā piemēra pārtraukt ražošanu, zaudējumi no sporta apaviem būtu vienādi ar FC = 46 tūkst.eiro (īpašnieka peļņa no visa veikala būtu -7 tūkst.eiro), savukārt, ja turpināt ražot tie paliek 9 tūkst.eiro, kas ir acīmredzami izdevīgāk,