2.jautājums

2.jautājums

Nosūtīja Krista Erdeli —
Atbilžu skaits: 7

2.jautājuma formulējumā  - Kurās ekonomiskās sistēmās ražošanas resursu sadalē piedalās ''arī'' valsts? - vārds ''arī'' mudina domāt, ka pastāv vairāki dalībnieki, kas piedalās resursu sadalē.

Saprotu, kāpēc pareizā atbilde ir "Komandekonomikā un jauktā ekonomikā", tomēr, ņemot vērā latviešu valodā lietojamā vārda "arī" nozīmi (to lieto, lai izteiktu pievienojumu, pieļāvumu un pastiprinājumu (skatīt http://www.tezaurs.lv/#/sv/ar%C4%AB/1)), iepazīstoties ar jautājumu, sapratu, ka jāizvēlas ekonomiskā sistēma, kurā bez valsts resursu sadalē piedalās arī citi dalībnieki.

Ja jautājuma formulējumā nebūtu vārda "arī" (atbilde - komandekonomika un jauktā) vai tā vietā būtu vārds "tikai" (atbilde - komandekonomika), tad jautājums būtu formulēts nepārprotami. Būtu tikai godīgi, ja tiktu ieskaitīta atbilde - jauktā ekonomika-, jo jautājums nav formulēts viennozīmīgi saprotams. 

Atbildot uz Krista Erdeli

Atbilde: 2.jautājums

Nosūtīja Mārtiņš Danusēvičs —

Ekonomisti pieņem, ka brīvā tirgus sistēmā visus ražošanas resursus sadala tirgus (būtībā pircēji ar savu maciņu saturu, t.i., pirkumiem). Jauktā ekonomikā un arī komandekonomikā arī (lielāku vai mazāku) resursu daļu sadala tirgus, bet šajās ekonomikas sistēmās ražošanas resursu sadalē piedalās arī valsts (mazākā vai lielākā mērā).


Atbildot uz Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: 2.jautājums

Nosūtīja Krista Erdeli —

Paldies par olimpiādes organizatoru atbildi, taču atradu divus komandekonomikas raksturojumus, kurus snieguši LU pasniedzēji. Iepazīstoties ar tiem, tomēr vēlreiz atgriežos pie jautājuma formulējuma un iespējamajām atbildēm uz to.

Veronika Bikse savā grāmatā “Ekonomikas teorijas pamatprincipi” 59.lpp raksta: “Ražošanas ekonomisko sakaru galvenā forma ir plānveidīgums. Tas nozīmē, ka ekonomikas pamatjautājumus – ko, cik, kā un kam ražot – risina nevis tirgus, ievērojot maksātspējīgo pieprasījumu, bet to nosaka no vienota centra. Detalizēti tiek plānoti gan nepieciešamie resursi, gan arī saražotā produkta izlietojums.” Tālāk 60.lpp minēts, ka “Komandekonomikā vienīgais īpašuma subjekts ir valsts, kuras valdījumā, lietojumā, rīcībā atrodas visi resursi. Līdz ar to arī ekonomiku pilnībā pārvalda valsts.”

Atradu arī Roberta Škapara skaidrojumu komandekonomikai - "Komandekonomiku bieži vien dēvē arī par plānsaimniecību. Šo apzīmējumu nevajadzētu pārspīlēt, jo katrā saimniecībā tiek plānots, prognozēts, mērķtiecīgi vadīts un organizēts. Jautājums šeit ir, kas plāno un kas tiek plānots. Koman­dekonomikā plānošanu centralizēti veic valsts plānošanas institūcijas, kuras sastāda centrālo plānu. Vairākumā gadījumu tas sastāv no subjektīviem spriedumiem, saimnieciskiem lēmumiem, kas ignorē objektīvos ekonomikas likumus. Ar centra­lizētā plāna palīdzību tiek veikta saimniecisko vienību darbības koordinācija. Tā ir raksturīgākā komandekonomikas pazīme. Ar centrālo plānu tiek noteikts, kādas preces, kādos daudzumos un termiņos ir jāsaražo. Tiek noteikta kārtība, kā preces ir jāsadala starp uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Ražotāju galvenais uzdevums ir plāna uzdevumu izpilde. Plāna pārsniegšana tiek atalgota ar stimulējošu prēmiju palīdzību. Par to neizpildi tiek uzlikts sods un lietotas dažādas sankcijas. Raksturīgi šim koordinācijas mehānismam ir arī tas, ka dominē valsts īpašums uz nacionālām bagātībām." (atrodams http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=19969&chapterid=4484)

Tātad komandekonomikā resursu sadali vada valsts, nevis vēl kāds. Jeb arī kāds no šiem ekonomikas pasniedzējiem LU kļūdās savos komandekonomikas raksturojumos?

Tāpēc atkārtoti lūdzu pārskatīt vārda "arī" lietojumu jautājumā un rast iespēju kā pareizu uzskatīt arī atbildi “jauktā ekonomika”.



Atbildot uz Krista Erdeli

Atbilde: 2.jautājums

Nosūtīja Mārcis Magone —

Ir atrodami materiāli, kur rakstīts, ka gandrīz visi ražošanas resursi pieder valstij. Tas nozīmē, ka paralēli valstij, tur arì ir patstāvīgie uzņēmumi, bet, protams, to skaits ir mazs un ne katrs var par tādu kļūt. Un pēc manām domām tie uzņēmumu vadītāji varētu būt tuvi saistīti ar valsts vadītāju, bet ne tieši pakļauti. Protams, jebkad var būt izņēmumi.

Atbildot uz Krista Erdeli

Atbilde: 2.jautājums

Nosūtīja Mārtiņš Danusēvičs —

Bikses V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi, Rīga 2007., 58.- 59. lpp. rakstīts:
"Komandekonomikas apstākļos sabiedriskajam īpašumam ir divas formas:
pirmkārt, valsts jeb tā saucamais visas tautas īpašums un, otrkārt, kooperatīvu, kolhozu īpašums.
PSRS valsts īpašums aptvēra 90% visu ražošanas līdzekļu, kooperatīvais īpašums - 10%".

Komandekonomikā pastāvēja arī "pilnīgi brīvi tirgi". Rīgas centrālais, Vidzemes, Āgenskalna tirgi Rīgā. Arī katrā rajona centrā. Šeit valsts neveica nekādu iejaukšanos cenu mehānismos. Situācijās, kad ir preču deficits un komandekonomikās tas parasti ir, pastāv arī melnais tirgus. Tur arī tiek sadalīta daļa ražošanas resursu.

Pat PSRS, tipiskākajā komandekonomikas valstī, bija ne tikai valsts īpašums, bet arī kolhozu jeb kolektīvo saimniecību īpašums. Bija kooperatīvu īpašumi. Tātad bija īpašumu daudzveidība, tiesības rīkoties ar savu īpašumu, arī personiskais īpašums.
Tirgus pastāvēja, tikai daudzu produktu tirgus cenas noteica valsts. Resursu sadalē noteikti piedalījās patērētāji un arī valsts. Protams, ka komandekonomikā valsts sadala lielāku ražosanas resursu daļu nekā jauktajā ekonomikā.

Uzsvars ir uz to, ka komandekonomikā valsts, kaur arī dominē, tomēr nav vienīgā, kas iesaistīta resursu sadalē. Tādēļ "arī" valsts, nevis "tikai" valsts.

Atbildot uz Mārtiņš Danusēvičs

Atbilde: 2.jautājums

Nosūtīja Krista Erdeli —

Paldies par atbildi. Tātad uzsvars uz vēl bez valsts kā dalībnieka komandekonomikā ir uz "melno tirgu", kas vēl bez valsts sadala resursus. :))