Šeit tiek apspriesti novada posma 12. klases uzdevumi.
Lūdzu izskatīt 16.jautājumu. Atbildēs zem jautājuma rakstīts,ka "jādzer etanols" ir patiess apgalvojums. Taču uzdevumā šī atbilde ir izlabota kā nepareiza.
Piekrītu, gribēju jautāt par to pašu..
Izlabots, punkti tiks pārvērtēti vēlāk
Labdien!
25. uzdevumā 12. klasēm ir nekorekti sastādīts uzdevuma teksts, jo tekstā ir minēti burti A, B, C, kuriem noteikti jābūt atspoguļotam attēlos, jo dažu faktoru dēļ tas novirza koncentrēties un atbildēt uz jautājumiem.
Es uzskatu, ka jums jāpārskata darba noteikumi, un iemācīties konkrēti formulēt uzdevumu saturus.
Paldies par komentāru. Apzīmējumi A, B un C tik
tiešām nav uzdevumu gala versijā, taču tas traucē jums atbildēt tikai uz vienu jautājumu
(kur ir jāizvēlas A, B vai C), par šo jautājumu visi dalībnieki saņems 1 punktu.
Labdien!
Es saprotu, ka tas ir uzdevumi, kuros jāpilda mums un jādomā mums. Bet uzdevumā "Papildi tekstu" (piem. 13. utt.) man liekas, ka ir nekorekti būt atbildei "Rekcijas maisījums kļūs !nemainīsies!, jo reakcija nenotiks." Un tādus momentus bija diemžēl daudz. Vispirms es domāju pareizi un pēc tam mainīju uz gramatiski pareizo atbildi (un, protams, tās ir mana vaina), bet tādēļ es nesākšu domāt, ka jautājums ir korekti izteikts.
Man arī radās tāds jautājums, jo daudzās vietās nespēju saprast teikumu.
Arī informācijā 4. uzdevumam nevarēju atrast mērvienības tabulai. Esmu viens tāds?
Etanola fermentācijas svēršanas uzdevumā tiešām ir nav pievienotas mērvienības, taču tam nevajadzētu traucēt jums sniegt pareizas atbildes uz jautājumiem. Jums bija jānovērtē kolbu masas izmaiņas un jāsalīdzina savā starpā, ko iespējams izdarīt arī bez dotā lieluma [grami].
Labdien! Vēlējos precizēt par pāris jautājumiem, kas man radās, apskatot atbildes. Nepretendēju uz absolūtu izpratni aplūkotajās tēmās, bet mani komentāri, pavirši apskatot uzdevumus, būtu šādi:
12. klases:
3. jautājuma 1. apgalvojuma paskaidrojumā: S. cerevisiea var augt viens pats monokultūrā, ja glikoze ir galvenais oglekļa avots, bet nespēj augt monokultūrā, ja oglekļa avots ir laktoze (grafiki A, B un E, F). Taču grafikā E redzams, ka S. Cerevisiea populācija monokultūrā sasniedz 300 000/ ml, kas ir aptuveni 30% no tā populācijas ko-kultūrā, tāpēc nešķiet, ka tas gluži nespēj vairoties laktozē viens pats. Vai nebūtu korektāks apgalvojums, ka “S. Cerevisiea augšanai var palīdzēt pienskābo baktēriju klātbūtne”, vai tamlīdzīgi?
21.
jautājuma 4. apgalvojumā; “Grauzdētiem riekstiņiem ar sāli būs
izteiktāka riekstu garša.”
- pēc grafika f redzams, ka sāls pastiprina agara ar pievienotu riekstu aromatizētāju riekstu garšu, taču nedod informāciju par reāliem riekstiņiem, īpaši grauzdētiem, un, ja produktam pievienota glutamīnskābe, sāls garšu neizmaina. Varbūt variants “nevar noteikt” arī būtu pieņemams?
Liels paldies olimpiādes organizatoriem, interesantu, mācību vielā ietilpstošu, uztveramu un pietiekami izaicinošu uzdevumu izveide noteikti nav viegls uzdevums, un man, personīgi, ļoti patika šīgada uzdevumi.
Iepriekš pateicos par sapratni!
In reply to Jānis Liepiņš
Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana
Gribēju jautāt par uzdevumiem kur vajadzēja rēķināt.Zinu ka kalkulators nebija aizliegts iepriekšējās olimpiādēs ,bet šogad man pateica ka skolotājiem izdotajās lapās nekas par kalkulātoru nebija minēts.Un izmantot tos nevarēja kas būtiski ietekmēja rēķināšanas uzdevumu rezūltātus.
Pirms uzdevumu pildīšanas katram pašam ir jāizlasa informācija par uzdevumu pildīšanu, kur arī rakstīts, ka, "lai risinātu uzdevumus, drīksti veikt piezīmes uz papīra ar zīmuli/ pildspalvu UN veikt aprēķinus ar kalkulatoru". Tāpēc olimpiādes rīkotāji nav īsti vainojami.
Man radās jautājums par daļu no 3. jautājuma, kur ir jāatbild, kurš/i mikroorganisms/i izmanto glikozi.
Atbilde "S. cerevisiae" netiek ieskaitīta, tā vietā kā pareizā atbilde ir norādīti visi mikroorganismi. Piemēram, grafikā B ir redzams, ka glikozes daudzums, kad pienskābās baktērijas ir monokultūrā, ir salīdzinoši augsts, kamēr ar raugu tās nav vispār (protams, var pieņemt, ka ne visa glikoze vienkārši tiek pārstrādāta, bet netiek dots nekāds tās sākuma daudzums, un tad jau arī tas, cik daudz glikozes tiek izmantots, ir atkarīgs no baktēriju daudzuma). Tas pats citādāk ir parādīts arī grafikā A, kur bez rauga klātbūtnes pienskābo baktēriju skaits (vai arī tā izmaiņas?) ir nulle, kas, manuprāt, pierāda, ka pienskābās baktērijas pašas glikozi izmantot nevar.
Tāpat man šķiet, ka arī "spriežot pēc eksperimenta rezultātiem, pienskābes baktēriju optimālai augšanai *ir nepieciešama* rauga un pienskābes baktēriju tieša saskare", jo, kā tas ir redzams attēlos C un D (kas man ir atzīmēti kā pareiza atbilde), bez rauga neviena no pienskābajām baktērijām nespēj palielināt savu populācijas apjomu.
Protams, var uzskatīt, ka tā nelielā ~0.01 vienību lielā izmaiņa arī ir augšana, bet vai tādā gadījumā nebūtu arī jāpieņem atbilde, ka "Bez S. cerevisiae barotnē ar glikozi L. plantarum aug *ātrāk* nekā L. lactis", ja jau 0.01 vienība ir tik ļoti būtiska? (Uz šo es pati atbildētu ar nē, un atzītu, ka mana atbilde par ātrumu ir nepareiza)
Piekrītu, ka nelielā izmaiņa tāpat parāda, ka augšana notiek ātrāk. Pat ja pavisam minimāli.
Piekrîtu, ka aug ātrāk, jo trijstūris ir nedaudz augstāk par četrstūri grafikā.
7. “pienskābes baktēriju optimālai augšanai *NAV nepieciešama rauga un pienskābes baktēriju tieša saskare", jo:
- attēlā C ir doti dati par to kā aug piensābās baktērijas BEZ rauga klātbūtnies un tad, ja tām pievieno “veco” barotni, kur iepriekš bija auguši raugi (šajā gadījumā raugi nekādi nevarētu tieši saskarties ar pienskābajām baktērijām un ar tiešajiem šūna:šūna kontaktiem ietekmēt to augšanu).
- D attēla foto panelī, savukārt, ir redzams, ka baktērijas aug labāk, ja tās atrodas tuvāk rauga kolonijai. Tātad, rauga šūnas izdala kādas vielas, kas difundē ārā no šūnas un paliek šķīdumā, nevis nodod kaut ko tieši baktēirjām kontaktu ceļā.
Attiecībā par L. plantarum un L. lactis augšanas atšķirībām bez S. cerevisiae klātbūtnes, tad vērīgi ieskatoties grafikos, redzams, ka L. plantarum tiešām “paceļas” virs L. lactis. Tiesa līdz 6. stundai nav iespējams izšķirt kura baktērija augtu ātrāk/ lēnāk. Tagad ieskaitīts tiks abas atbildes, gan “tik pat ātri” gan “ātrāk” .
Tas, ka glikozi patērē raugs ir redzams pēc A un B grafika, kur kultivējot vienu pašu raugu ir iegūts šūnu blīvums apm. 1 x 10^7 šūnas / ml, vienlaicīgi ir patērēta visa glikoze. Tādā pat barotnē ir audzētas baktērijas monokultūrā un ir salīdzinoši augsts glikozes līmenis, bet praktiski nav novērojamas šūnu augšana. To var redzēt arī D grafikā, kur audzējot baktērijas vienas pašas barotnē ar glikozi netiek novērota augšana. Tas, ka baktērijas vispār spēj pārstrādāt glikozi ir redzams C grafikā, kur baktērijas ir audzētas barotnē kur iepriekš auga S. cerevisiae. Šajā gadījumā augšana ir notikusi. Secinājums – gan S. cerevisiae gan L. plantarum un L. lactis spēj patērēt glikozi.
Labi, šis laikam būs viss, ko es vēl piebildīšu... :)
4. jautājuma pēdējā daļā es neuzskatu, ka atbilde "CO2, kas izdalās no šķīduma, un etilspirtam ir līdzīga molmasa" būtu nepareiza. Piekrītu, tā ir nepilnīga (atbilde, kas ir norādīta kā pareizā, pasaka to pašu, vēl labāk to paskaidrojot), tomēr ne nepareiza.
19. jautājumā nav paskaidrojuma par histamīnu un antihistamīnu. Par šiem neko nezinu, tāpēc labprāt uzzinātu, kādēļ antihistamīni nav mērķēti pret histamīna darbību. Īsti neredzu problēmu šajā atbildē, tomēr arī atzīstu, ka par šo arī neko nezinu, tas pēc dotās informācijas vienkārši likās loģiski.
Par CO2 un etanolu, tik tiešām, viena atbilde bija pilnīga un otra - pareiza, bet nepilnīga. Par Jūsu sniegto atbildi saņemsiet 0,5 p.
Alerģijas simptomi, pret kuriem tiek lietoti antihistamīni, ir radušies, ja mēs novērojam pastiprinātu histamīna ražošanos audos - piemēram iesnas, apsarkušas acis, piepampušas gļotādas. Tādēļ var spriest, ka antihistmīnu galvenais mērķis ir audos izstrādātais histamīns, ne CNS histamīns. Tāpat, lai atbildētu uz šo jautājumu, ir nepieciešams arī zināšanas no sadzīves, ka pēc alerģiju mazinošiem līdzekļiem (arī Teraflu un citiem "pretsaaukstēšanas dzērieniem", kas satur antihistamīnus, lai novērstu iesnas) ir iespējama miegainība. Lai novērstu alerģijas simptomus, tabletes saturam ir jāuzsūcas asinīs, jānonāk pie mērķšūnām - iekaisuma vietas, kā arī no iekaisuma vietas ir jāizvada jau uzkrātais histamīns, kas visticamāk nenotiks piecu minūšu laikā.
Paldies par veltīto laiku! :)
Lai arī visas pārējās izmaiņas, šķiet, ir veiktas, vēlējos norādīt, ka minētais puspunkts tomēr vēl nav ieskaitīts. Ļoti priecātos arī par šo nelielo uzlabojumu.
Labdien, man ir jautājums par 5. uzdevumu.
Balstoties uz skolas mācību materiāliem Bioloģija vidusskolai 3. daļa uzdevuma pareizās atbildes jābūt tādas:
Prometafāze - G
Anafāze - C
Telofāze - A,
bet šīs atbildes olimpiādes 5. uzdevumā netiek uzskatītas par pareizām. Varētu lūdzu pārskatīt šo uzdevumu!
Paldies par atsauksmi jau iepriekš! :)
Paldies par komentāru.
Papildus skolas grāmatā dotajām (L. Sausiņa, Bioloģija vidusskolai, 3. daļa) šūnas cikla fāzēm (Interfāze-Profāze-Metafāze-Anafāze-Telofāze) Jums bija jāatrod vēl divas it kā "grāmatā neminētas" šūnas cikla fāzes - prometafāze un citokinēze.
Lai izšķirtu, kura fāze ir kura, ir jāpievērš uzmanība hromosomu stāvoklim, kodola membrānai un centriolu stāvoklim.
Interfāze = kodola membrāna vesela, hromosomas nav saskatāmas, šūnā viena centriola;
Profāze = kodola membrāna vesela, hromosomas saskatāmas, šūnā divas centriolas;
Prometafāze = kodola membrāna izšķīdusi, hromosomas saskatāmas, šūnā divas centriolas vai "mitotiskās vārpstas" organizācijas centri (augos). No šī visa augu šūnā (F) iespējams saskatīt hromosomas un kodola apvalka trūkumu.
Metafāze = kodola membrāna izšķīdusi, hromosomas saskatāmas un izvietojušās šūnas ekvatoriālajā plaknē, šūnā divas centriolas vai "mitotiskās vārpstas" organizācijas centri (augos). Pie hromosomu centromērām piestiprinājušās mikrocaurulītes.
Anafāze = kodola membrāna izšķīdusi, hromosomas saskatāmas un tiek atvilktas uz šūnas poliem, jo saīsinās mikrocaurulītes. Šūnā divas centriolas vai "mitotiskās vārpstas" organizācijas centri (augos). Attēlā G norit anafāze augu šūnās, nav redzamas mikrocaurulītes, bet salīdzinājumā ar D, kur hromosomas ir izteikti izvietojušās ekvatoriālajā šūnas plaknē (metafāze), šeit tās ir sāktas “atvilkt” uz šūnas poliem.
Telofāze = kodola membrāna izšķīdusi, hromosomas saskatāmas un izvietojušās šūnas polos, šūnā divas centriolas vai "mitotiskās vārpstas" organizācijas centri (augos). Attēlā C ir telofāzes aina dzīvnieku šūnā. Hromosomas ir atvilktas uz šūnas poliem (“sasniedz šūnas polus”).
Citokinēze = veidojas šūnu membrāna un šūnas sieniņa(augiem). Atjaunojas kodola membrāna hromosomas vēl saskatāmas un šūnā ir viena centriolas vai "mitotiskās vārpstas" organizācijas centri (augos). Attēlā A redzams, ka hromosomas ir nokļuvušas divās jaunās šūnās, kuras ir praktiski atdalījušās ar membrānu viena no otras. Par to liecina mikrocaurulīšu izvietojums, kas iezīmē iežmaugas izveidošanās vietu.
Labvakar!
Man radās jautājumi par 25. uzdevumu saistībā ar ogļhidrātu vielmaiņu kukurūzas augā.
Kā atšķirt vienkāršos ogļhidrātus no saliktajiem?
Daces Namsones grāmatā "Organiskā ķīmija vidusskolai" 18. nodaļā par ogļhidrātiem norādīts iedalījums saistībā ar to spēju hidrolizēties. Monosaharīdus nav iespējams hidrolizēt, tātad tie uzskatāmi par vienkāršajiem ogļhidrātiem, bet disaharīdus un polisaharīdus ir iespējams hidrolizēt par monosaharīdiem, tātad tie uzskatāmi par saliktajiem ogļhidrātiem. Meklējot sīkāk informāciju interneta uzziņu avotos nonācu pie pretrunām.
Interneta vietnēs saistībā ar uzturu, kā piemēram vietnē http://www.nutritionmd.org/nutrition_tips/nutrition_tips_understand_foods/carbs_versus.html, tiek minēts, ka vienkāršie cukuri ir gan monosaharīdi, gan disaharīdi. Tā kā šim rakstam nav norādīts skaidrs autors, nevaru novērtēt par tur minētās definīcijas patiesumu. Bieži vien interneta uzziņu avotos par ogļhidrātiem nemaz netiek apskatīts sīkāk šāds iedalījums.
Spriežot pēc uzdevumā dotās informācijas, augā sintezējas saharoze, kas ir disaharīds. Ja ogļhidrātus iedala pēc to spējas hidrolizēties, tad saharoze uzskatāma par salikto ogļhidrātu, jo tā sastāv no diviem monomēriem. Augusta beigās un septembrī augā strauji samazinās saharozes un strauji palielinās uzkrātās cietes daudzums, tātad, spriežot pēc uzdevuma datiem, saharoze ir bijusi cietes izejviela un pareizajai atbildei būtu jābūt, ka ciete veidojusies no saliktajiem ogļhidrātiem.
Vēl radās jautājums par to, kur augā atrodas augusta beigās un septembrī vālītēs sintezētās cietes izejvielas. Uzdevumā sniegtajos datos tika parādīts, ka stumbros un vālītēs ir atrodams liels saharozes daudzums attiecībā pret parauga masu līdz pat augusta beigām, pēc tam tas strauji samazinājies vālīšu nobriešanas laikā. Auga lapās šis saharozes daudzums ir ievērojami mazāks.
Kādēļ uzdevuma atbildēs netiek uzskatīta pareiza atbilde, ka ciete sintezējās no stumbrā un vālītēs uzkrātajiem ogļhidrātiem, ja tur bija atrodams lielāks saharozes daudzums nekā auga lapās? Iespējams, ka auga lapu masa ir lielāka nekā pārējo auga daļu masa un tāpēc ir nozīmīgāki saharozes uzkrāšanā, tomēr vai tādā gadījumā nebūtu jāpievieno dati arī par auga daļu masu attiecībām vienam pret otru?
Saprotu, ka olimpiāžu uzdevumu veidošana un vērtēšana ir grūts process, tomēr ceru, ka palīdzēsiet rast skaidrību sakarā ar šo uzdevumu! :)
Visu labu vēlot,
Ernests Tomass Auziņš
Sveicināti,
attiecībā par stumbros un lapās uzkrāto saharozi, kas acīmredzami tiek izmantota kā resurss cietes sintēzē, patiešām, atbilde ir pareiza un šajā jautājumā tā tiks uzskatīta par pareizo.
Attiecībā par saharozi un "vienkāršajiem" un "saliktajiem" cukuriem situācija nav viennozīmīga un tiešām ir atrodami literatūras avoti kur to pieskaita gan pie "vienkāršajiem", gan arī literatūras avoti, kur to pieskaita pie saliktajiem ogļhidrātiem. Ieskaitīsim abas atbildes.