Cilvēka uzturā ir trīs galvenie ogļhidrātu avoti - saharoze, laktoze un cietes (ir arī citi, bet tie ir krietni mazākā daudzumā). Mutes dobumā ogļhidrāti košļāšanas laikā tiek sajaukti ar siekalām, kas satur ptialīnu (alfa-amilāzi), kas cieti hidrolizē par disaharīdu maltozi un mazākiem glikozes polimēriem (3-9 Glc molekulas). Pārtika mutē paliek īsu laiku, tādēļ <5% visas cietes tiek hidrolizēta līdz kumosa norīšanai. Dažkārt cietes šķelšana kuņģī turpinās pat 1 stundu, pirms pārtika sajaucas ar kuņģa sulu. Tad, amilāzes aktivitāti bloķē kuņģa sula, jo amilāzes inaktivizējas, ja pH ir mazāks par 4.0. Jebkurā gadījumā līdz šim punktam tiek hidrolizēti 30-40% pārtikā esošās cietes.
Ogļhidrātu šķelšana turpinās tievajā zarnā, jo arī aizkuņģa dziedzera sula satur daudz alfa-amilāzes, kas ir vairākas reizes aktīvāka par siekalu amilāzi. Tādēļ 15-30 minūšu laikā pēc kuņģa satura iztukšošanās divpadsmitpirkstu zarnā un sajaukšanās ar aizkuņģa dziedzera sulu praktiski visa ciete ir sašķelta. Pirms nonākšanas tukšajā zarnā ogļhidrāti ir praktiski pilnīgi pārvērsti par maltozi un/vai citiem glikozes oligosaharīdiem.
Disaharīdus un nelielos glikozes oligosaharīdus par monosaharīdiem šķeļ tievās zarnas epitēlija enzīmi - uz enterocītu virsmas (zarnas mikrobārkstiņu enterocīti) ir četri enzīmi (laktāze, saharāze, maltāza, alfa-dekstrināze), kas šķeļ laktozi, saharozi, maltozi uz nelielos Glc oligosaharīdus par tos veidojošiem monosaharīdiem (laktoze - par galaktozi un glikozi, saharoze - par fruktozi un glikoze, maltoze un Glc olihosaharīdi - par glikozi). Disaharīdi tiek šķelti tikai tad (!), ja nonāk saskarē ar šiem zarnu mikrobārkstiņu enterocītiem, un pēc sašķelšanas tūlīt (!) tiek uzsūkti portālās vēnas asinīs.
Tātad - visu rezumējot - galvenais polisaharīds (ciete) tiek pilnīgi sašķelts par maltozi un nelieliem glikozes oligosaharīdiem līdz nonākšanai tukšajā zarnā, savukārt visu uzturā esošo un cietes šķelšanā radušos disaharīdu un olihosaharīdu šķelšana tiek pabeigta tievajā zarnā, jo tikai tur ir enterocīti, uz kuru virsmas atrodas disaharīdus šķeļošie enzīmi. Tā kā šķelšana notiek uz zarnas sieniņas virsmas, radušies monohidrāti tiek nekavējoties absorbēti un nonāk asinīs.
(Komentārs no: Valdis Pirsko)