Šeit tiks apspriesti 11. klases uzdevumi.
Labdien!
Iegūtās atbildes noapaļoju līdz veseliem skaitļiem, jo nosacījumā tas netika. Vai tā tiešām tiek uzskatīta par kļūdu?
Labvakar!
Tā, pats par sevi saprotams, ir kļūda, jo, pirmkārt, ciparu aiz komata rezultātos nebija tik daudz, lai būtu nepieciešama noapaļošana, otrkārt, pati jau teici, ka rezultātu noapaļošana netika prasīta.
Bet tad jau atkal rodas jautājums. Kas skaitās, kā pieteikams vai nepietiekams daudzums ciparu aiz komata, turklāt nosacījumā nebija precizēts, nevis nebija prasīta noapaļošana. Rēķini ir pareizi.
Pareizs rezultāts ir pilnīgi pareizs rezultāts, nevis noapaļots.
Visos aprēķinos kopā, šķiet, bija tikai viens skaitlis ar vairāk kā diviem cipariem aiz komata, un arī paši skaitļi nav ļoti lieli, tāpēc man šķiet ka tam komatam ir nozīme.
Pareizā atbilde jautājumā par Everestu gan raisa nesaprašanu.
Sveicināti, tagad visām atbildēm šajā uzdevumā esam pievienojuši kļūdu intervālus un pieļauti (ieskaitīti par pareiziem) ir arī noapaļoti rezultāti.
Uzdevumā par skābekļa trūkumu slīkšanas laikā, kura pareizā atbilde bija 'jo alveolās nenonāk gaiss'... Pēc kādiem konkrētiem parametriem slīkšana nozīmē tikai un vienīgi brīdi, kad cilvēks vairs nav spējīgs ieelpot, nevis brīdi, kad cilvēks cenšās turēties virs ūdens, veicot nelielas, taču traucētas un nepilnīgas ieelpas, kā rezultātā darot atbilžu variantu 'nepietiekams skābekļa daudzums' pareizu?
In reply to Amanda Zvaigzne
Atbilde: Slīkšana- tikai un vienīgi bezgaisa stāvoklis?
by Jānis Liepiņš -
Paldies par vērīgumu. Žūrija ir apspriedusi "slīkšanas problēmu" un tā pārāk plašās interpretācijas dēļ mēs šo uzdevumu anulējam (visi dalībnieki par šo saņems +1 punktu).
In reply to Jānis Liepiņš
Atbilde: Slīkšana- tikai un vienīgi bezgaisa stāvoklis?
Jūs rakstījāt, ka visi dalībnieki par šo anulēto uzdevumu saņems plus 1 punktu. Es kā pareizo atbildi biju norādījis, ka alveolās nenonāk gaiss un sākumā šī atbilde tika ieskaitīta kā pareiza.
Kāpēc šī jautājuma anulēšanas rezultātā mans kopējais punktu skaits ir kļuvis par 1 punktu zemāks, nevis saglabājies esošajā līmenī, ja atbildējāt, ka visi dalībnieki saņems 1 punktu?
In reply to Emīls Rūdolfs Bērtiņš
Atbilde: Slīkšana- tikai un vienīgi bezgaisa stāvoklis?
by Agnese Kokina -
Pārvērtēšanas laikā punktu skaits var mainīties. Tagad visam jābūt kārtībā
In reply to Agnese Kokina
Atbilde: Slīkšana- tikai un vienīgi bezgaisa stāvoklis?
Jā, tagad viss kārtībā. Paldies par atbildi!
2. jautājumā ir ievadīta atbilde, ka galīgā ogļhidrātu un citu savienojumu šķelšana un uzsūkšana notiek tievajā zarnā, tomēr īstenība šie procesi beidzas resnajā zarnā. Šajā mājaslapā tiek pierādīta šī informācija!
http://dugc.ru/vsasivanie-v-tolstoi-kishke.php
Gaidu Jūsu komentāru.
Arī jūsu piedāvātajā saitē redzams, ka resnajā zarnā tiek uzsūkts galvenokārt ūdens un vitamīni, savukārt lielākā daļā cukuru un citu barības vielu tiek uzsūkta tievajā zarnā
Gaidu Jūsu komentāru.
AtbildeTievajā zarnāAizkuņģa dziedzerīŽultspūslīTaisnajā zarnā gremošana tiek pabeigta, tur līdz šim gremošanā radušies disaharīdi un citi nelieli savienojumi tiek sašķelti līdz galam un uzsūcas asinīs.
No piedāvātajiem variantiem atbilstošākais ir "tievā zarna". Visi disaharīdus šķeļošie fermenti cilvēkam atrodas uz tievās zarnas bārkstiņu virsmas.
Spriežot pēc jūsu iepriekš sniegtajiem tekstiem, šķiet, ka jūs gribētu, lai tur būtu piedāvāts variants "resnā zarna". Ja līdz resnajai zarna ir nonākuši "disaharīdi", tad tas ir netipisks gadījums; tur par šiem vērtīgajiiem savienojumiem notiek konkurence mikroorganismu starpā un cilvēks no resnajā zarnā nokļuvušajiem monosaharīdiem praktiski neko neuzsūks.
Resnajā zarnā arī tiek izdalīta amilāze un citi enzīmi, kas piedalīsies ogļhidrātu šķelšanā. Arī ir jāpiebilst, ka tieši barības ķīmiskā pārveidošana beidzas (notiek galīgā depolimerizācija, pūšana, rūgšana).
Vienalga niecīgā daudzumā, bet tomēr uzsūkšana notiek.
Cilvēka uzturā ir trīs galvenie ogļhidrātu avoti - saharoze, laktoze un cietes (ir arī citi, bet tie ir krietni mazākā daudzumā). Mutes dobumā ogļhidrāti košļāšanas laikā tiek sajaukti ar siekalām, kas satur ptialīnu (alfa-amilāzi), kas cieti hidrolizē par disaharīdu maltozi un mazākiem glikozes polimēriem (3-9 Glc molekulas). Pārtika mutē paliek īsu laiku, tādēļ <5% visas cietes tiek hidrolizēta līdz kumosa norīšanai. Dažkārt cietes šķelšana kuņģī turpinās pat 1 stundu, pirms pārtika sajaucas ar kuņģa sulu. Tad, amilāzes aktivitāti bloķē kuņģa sula, jo amilāzes inaktivizējas, ja pH ir mazāks par 4.0. Jebkurā gadījumā līdz šim punktam tiek hidrolizēti 30-40% pārtikā esošās cietes.
Ogļhidrātu šķelšana turpinās tievajā zarnā, jo arī aizkuņģa dziedzera sula satur daudz alfa-amilāzes, kas ir vairākas reizes aktīvāka par siekalu amilāzi. Tādēļ 15-30 minūšu laikā pēc kuņģa satura iztukšošanās divpadsmitpirkstu zarnā un sajaukšanās ar aizkuņģa dziedzera sulu praktiski visa ciete ir sašķelta. Pirms nonākšanas tukšajā zarnā ogļhidrāti ir praktiski pilnīgi pārvērsti par maltozi un/vai citiem glikozes oligosaharīdiem.
Disaharīdus un nelielos glikozes oligosaharīdus par monosaharīdiem šķeļ tievās zarnas epitēlija enzīmi - uz enterocītu virsmas (zarnas mikrobārkstiņu enterocīti) ir četri enzīmi (laktāze, saharāze, maltāza, alfa-dekstrināze), kas šķeļ laktozi, saharozi, maltozi uz nelielos Glc oligosaharīdus par tos veidojošiem monosaharīdiem (laktoze - par galaktozi un glikozi, saharoze - par fruktozi un glikoze, maltoze un Glc olihosaharīdi - par glikozi). Disaharīdi tiek šķelti tikai tad (!), ja nonāk saskarē ar šiem zarnu mikrobārkstiņu enterocītiem, un pēc sašķelšanas tūlīt (!) tiek uzsūkti portālās vēnas asinīs.
Tātad - visu rezumējot - galvenais polisaharīds (ciete) tiek pilnīgi sašķelts par maltozi un nelieliem glikozes oligosaharīdiem līdz nonākšanai tukšajā zarnā, savukārt visu uzturā esošo un cietes šķelšanā radušos disaharīdu un olihosaharīdu šķelšana tiek pabeigta tievajā zarnā, jo tikai tur ir enterocīti, uz kuru virsmas atrodas disaharīdus šķeļošie enzīmi. Tā kā šķelšana notiek uz zarnas sieniņas virsmas, radušies monohidrāti tiek nekavējoties absorbēti un nonāk asinīs.
(Komentārs no: Valdis Pirsko)
Labvakar!
8.uzdevuma teikums vēsta, ka kukaiņi ir vienīgā bezmugurkaulnieku klase, kurā vairākums spēj lidot.
Bezmugurkaulnieku vietā ierakstīju dzīvnieki.
Manuprāt, šī uzdevuma daļa ir nekorekta, jo skatoties 8.klases bioloģijas mācību grāmatā shematiski parādīts, ka kukaiņu klase pieder pie posmkāju tipa un tālāk pie dzīvnieku valsts un nekas nav teikts par to, ka tie būtu bezmugurkaulnieki.
Beigās pievienoju mācību grāmatas attēlu.
Par bezmugurkaulniekiem sauc visus dzīvniekus kopā, izņemot mugurkaulniekus. Jēdziens "bezmugurkaulnieki" nav jāmeklē starp tipu nosaukumiem. Putnu klase ir vēl viena dzīvnieku klase, kuras ļoti liela pārstāvju daļa spēj lidot.
Ja jūs atbildat kukaiņi ir vienīgā "dzīvnieku" klase, kas spēj lidot - tas ir nepareizi, jo arī putni lido.
Ja jūs atbildat, ka kukaiņi ir vienīgā "hordaiņu" klase, kas spēj lidot - tas ir nepareizi, jo tie nav hordaiņi.
Tādejādi izteikums: kukaiņi ir vienīgā "bezmugurkaulnieku" klase, kas spēj lidot- ir pareizs.
3. jautājumā, 2. punktā: līknēs, kurās parādīta zīdaiņa kuņģa satura
tauku šķelšana, var piedalīties arī mēles izstrādātie fermenti, atbildē ir kļūda, jo mutes dobumā izstrādātie enzīmi nespēj funkcionēt skābajā vidē, jo attiecīgajā dobumā pH rādītājs ir 7.
Sveiki,
lai gan svaigi izstrādātu siekalu pH ir aptuveni 7, un fermentiem ir optimālais pH, pie kā tie darbojas, jāņem vērā, ka ēšanas laikā, it īpaši zīdaiņiem, kas "ēd" pienu, barība mutes dobumā ilgi neuzkavējas, tādēļ nekādas vērā ņemamas šķelšanas reakcijas mutes dobumā nenotiek. Bet jums ir dots, ka zīdaiņiem tauku šķelšanā mēles izstrādātie fermenti piedalās. Siekalas kopā ar kumosu nonāk kuņģī, kur to fermentu aktivitāte var turpināties, ja vides pH to pieļauj Atcerieties, ka grafikā ir analizēta kuņģa satura spēja šķelt taukus. Zīdaiņiem dzīvē kuņģa pH ir 5 (tas ir dots sākuma tekstā). Grafikā redzams, ka pie pH 5 tauki tiek veiksmīgi šķelti, to vai šos taukus šķeļ fermenti, kas nākuši no mutes, vai arī fermenti, kas nākuši no kuņģa, noteikt nevar, tādēļ apgalvojums "Līknēs, kurās parādīta zīdaiņa kuņģa satura tauku šķelšana, var piedalīties arī mēles izstrādātie fermenti." uzskatāms par patiesu.
Tomēr ar barību sajaucas mutes dobumā izdalītās sulas enzīmi, kas nonāk nelabvēlīgā vidē.
Vienalga ar barību sajaucas siekalu fermenti: alfa-amilāze, kas depolimerizē polisaharīdus, un alfa-glikozidāze, kas šķēļ disaharīdus. Šīs obaltumvielas NEKAD NEDARBOSIES KUŅĢĪ, jo tās nonāk nelabvēlīgos apstākļos. Jums ir jāpārskata šī tēze.
Gan pieaugušiem cilvēkiem, gan zīdaiņiem siekalās izdalās arī t.s. mēles lipāze, kuras darbība ir optimāla pie pH 4.5-5.4.
Tātad: 1) kuņģa pH jaundzimušajiem/zīdaiņiem parasti ir ap 5 (uzdevuma nosacījumos), 2) maksimālā piena tauku šķelšanas efektivitāte zīdaiņiem novērota kuņģa saturā pie pH 5 (turklāt lipolītisko enzīmu aktivitāte ir krietni lielāka nekā pieaugušajiem, kam kuņģa pH ir 2) (nolasāms no grafika), 3) taukus šķeļ arī gremošanas fermenti no mēles un kuņģa sieniņas (uzdevuma nosacījums), 4) gremošanas enzīmu aktivitāte saglabājas (dažiem enzīmiem pat optimālā aktivitāte ir) salīdzinoši plašās robežās (vispārējas zināšanas; p: optimums tripsīnam pH 7.8-8,7, amilāzei pH 4.6-5.2, aktivitāte novērojama plašākā diapazonā).
Tādēļ loģiski būtu pieņemt, ka zīdaiņa kuņģa saturā (! pH 5.0) tauku šķelšanā var (!) piedalīties arī mēles fermenti.
(Komentārs no: Valdis Pirsko)
7. jautājumā it teikts, ka Bifidobacteriaceae īpatsvara samazināšanās
zarnu mikroflorā visticamāk izskaidrojama ar piena produktu samazināšanos
pārtikā. Man liekas, ka atbilde ir pareiza, jo bērns nelieto piena produktus uzturā, pie kuriem ir pieskaitāms sviests, rūgušpiens, jogurts. Piens ir izejviela piena produktu ražošanā!!!
Par piena produktiem šajā gadījumā tika uzskatīts gan mātes piens, gan mākslīgais maisījums.
Bet, pat, ja par piena produktiem Jūs uzskatiet skābpiena produktus, kurus zīdainis uzturā nepatērē, tad šis apgalvojums tāpat ir aplams.
Attēlā ir redzams, ka 1 mēnesi vecam bērnam zarnu traktā dominē Bifidobactereacea, bet jau 6 mēnešu vecumā šīs baktērijas ir kļuvušas procentuāli mazāk. Šīs izmaiņas nav izskaidrojamas, ne ar piena daļas samazināšanos uzturā (kas nemainās, jo līdz sešu mēnešu vecumam bērna uzturā dominē piens vai piena maisījums), ne ar skābpiena produktu patērēšanu (kas nenotiek ne viena, ne sešu mēnešu vecumā).
8. jautājumā ir nekorekts (neprecīzs) teikuma formulējums! Jā, es piekrītu, ka kukaiņu sirds ir cauruļveida, tomēr šī caurele sastāv NO KAMERĀM, kuru skaits dažādiem īpatņiem variē, to var būt arī 2!!!
Šeit nav precizēts, ka sirds sastāv no kambara un priekškambara.
Kā arī dažiem Insecta klases pārstāvjiem kameru skaits sirdī var būt reducēts no 8 līdz 1, tad sirds neizskatīsies pēc caureles!
Gaidu Jūsu atbildi.
Attēlā 3, cipārs apzīmē Insecta klases pārstāvja sirds kameras, kuru skaits variē.
8. uzdevumā Jums bija jāpapildina teksts par īpatnībām, kas raksturīgas visiem kukaiņu klases pārstāvjiem.
Jūs sakat, ka kukaiņiem sastop sirdi gan ar vienu, gan divām, gan vairākām kamerām - kas tiešām tā arī ir, taču runājot par visiem kukaiņiem kopumā vienā vārdā noraksturojot kāds ir šīs sirds tips - tas ir "cauruļveida". OK, kukaiņa sirds var būt sadalīta vairākos posmos, bet ja runā par visiem kukaiņiem kopā - tā aizvien paliks caurule, jeb "cauruļveida" sirds.
Tomēr olimpiādē ir jāpārbauda nianses un izņēmumu zināšanas. Ja mēs lietosim jēdzienu cauruļveida sirds, aprakstot visus kukaiņus, tas nederēs kukianim, kuram sirdī ir 1 vai 2 kameras. Tadējādi cauruļveida sirdi nevar attiecināt uz visiem Insecta klases pārstāvjiem.
Uzskatu, ka ir jāpieņem par pareizu atbildi arī divkameru sirds, jo šis veids arī ir raksturīgs insektiem.
Neatkarīgi no tā, cik "kameru" ir kukaiņa sirdij, nemainās fakts, ka šie kukaiņu sirds nodalījumi ir izvietoti viens aiz otra un veido posmotu cauruli. Tāpēc arī tad, ja kukaiņa sirds sastāv no kamerām, tā ir cauruļveida. Proti - "cauruļveida sirds" ir vienīgā atbilde, ko var attiecināt uz visiem kukaiņiem.
12. jautājumā, pēc manām domām, arī ir kļūdas. Pirmkārt, tēze:"Bites
ievāc barību tikai no eksperimentatoru piedāvātajiem barības avotiem." Šai tēzei ir jābūt annulētai, jo nekur šo informāciju nav iespējams iegūt. Tad to var salīdzinēt ar uzminēšanu. Otrkārt, tēze: "Ja
barības avota cukura koncentrācija ir mazāka par 1 mol/L, tad jauni vācēji uz
šo avotu netiek rekrutēti". Grafikāes esmu apzīmējusi, kur signāls īstenībā nesaglabājas.
Gaidu Jūsu paskaidrojumu.
To, ka barība tiek ievākta arī no citiem avotiem, var izdomāt izpētot grafikus, kurā redzama dejojošo bišu daļa stropā. No dienvidu un ziemeļu avotiem tā nekad nesasniedz 100% kopā, tātad eksistē arī citi barības avoti uz kuriem tiek rekrutētas bites ar dejošanas palīdzību. Kā arī ievadtekstā ir redzams, ka bija arī citi barības avoti.
Lai gan Jūs esat atzīmējusi brīdi, kurā uz ziemeļu barības avotu netika rekrutēta neviena bite, tur pat blakus ir četri laika punkti, kuros bites uz šo avotu tiek rekrutētas, lai gan koncentrācija ir mazāka par 1 mol/L.
Tad var secināt, ka šis apgalvojums var būt gan patiess, gan aplams, tāpēc ka grafikā ir vietas, kas parāda, ka noteiktos posmos bites gan bija rekrutētas, gan netika. Grafiks piedāvā informāciju, kura pierāda, ka tēze ir gan pareiza, gan nepareiza. Kā es varēju zināt, ko gribēja uzdevuma autors? Varbūt viņš/viņa vēlējās, lai es atrastu tieši to niecīgu zonu, kur tās netika rekrutētas!
Veicot pētījumus bieži nav iespējams iegūt datus nepārtauktus laikā, tā vietā zinātnieki reģistrē pētāmās sistēmas stāvokli noteiktos laika punktos, pieņemot, ka starp šiem laika punktiem pētāmā sistēma uzvedas tāpat kā mērīšans brīdī.
Jums dotajā gadījumā bišu rekrutēšana pēdējās eksperimenta stundās pie ziemeļu skrejas notika ar biežumu 1 bite 15 min, šis arī ir mērījuma zemākais jutības slieksnis. Vienu reizi zinātnieki reģistrēja, ka 15 min intervālā netika rekrutēta neviena bite. Tomēr, pēc šī viena novērojuma nevar teikt, ka jaunas bites netiek rekrutētas - iepriekšējās stundas rekrutēšana notika ar nemainīgi zemu (1 bite/ 15 min) intensitāti, kas protams ir proporcionāls arī piedāvāta barības avota kvalitātei. Tas, ka vienu reizi 15 min laikā netika novērota nevienas bites rekrutēšana varētu statistiski samazināt bišu rekrutēšanas vidējo biežumu zemas cukura koncentrācijas gadījumā (kopējais rekrutēšanas biežums pēdējās stundas laikā būs mazāks par 1 biti 15 minūtēs, bet nekādā gadījumā no viena šāda novērojuma nevar izsecināt, ka "zemas cukura koncentrācijas gadījumā jaunas bites šajā virzienā netiek rekrutētas" - pareiza atbilde būtu, ka tiek, bet ievērojami mazāk.
Gribas vēl pajautāt par 23. jautājumu. Ir teikts, ka pūcēm ir paugstināts melatonīna līmenis lielāku diennakts daļu nekā cīruļiem. Tomēr grafiks pierāda cito. "Pūcēm" grafika līkne parāda paaugstināto epifīzes hormona līmeni lielāku laika perioda nekā t.s. cīruļiem.Kā arī man liekas, ka melatonīna sekrēcijas sākumu nosaka gūlētiešanas laiks. Jums ir jāpārskata šīs tēzes.
Gaidu Jūsu komentāru.
Lai pilnībā sagatavotu atbldes uz jūsu daudzajiem komentāriem, nepieciešams laiks. Žūrija sniegs savus komentārus līdz pirmdienas 17:00.
Paldies. Gaidīšu)
Par melatonīna līmeņa diennakts svārstībām "pūcēm" un "cīruļiem". Šo uzdevumu risinot, lūgtum ņemt vērā, ka grafikos attēlotas melatonīna svārstības no pirmās dienas plkst. 8.00 līdz nākamās dienas plkst. 16.00 (tātad vairāk nekā viena diennakts). Melatonīna līmeņa paaugstināšanās novērojama vienu reizi diennaktī.
Melatonīna līmenis noteikts ik pēc stundas, tādēļ intervāls starp diviem grafika punktiem (trijstūrīšiem ir viena stunda).
No A grafika var nolasīt, ka "cīruļiem" (baltie trijstūri) melatonīna līmeņa paaugstināšanās sākas no plkst 21.00 un līmenis ir paaugstināts līdz plkst 11.00 (14 stundas), savukārt "pūcēm" (melnie trijstūri) melatonīna līmeņa paaugstināšanās sākas plkst 23.00 un beidzas 13.00 (14 stundas).
Savukārt par melatonīna sintēzes sākumu un gulētiešanas laiku - uzdevuma nosacījumi skaidri apgalvo, ka pētījuma brīdī abas divas brīvprātīgo grupas gāja gulēt 24.00 un cēlās 8.00, tātad - vienā laikā. Neraugoties uz to, ka abas grupas gāja gulēt vienā laikā, "cīruļiem" melatonīna līmenis asinīs paaugstinājās no plkst. 21.00, bet "pūcēm" - no plkst 23.00.
(Komentārs no: Valdis Pirsko)