14.,39., 62. Jautājums

14.,39., 62. Jautājums

by Kārlis Vagalis -
Number of replies: 2

Kāpēc 62. jautājumā nokrišņu sadalījuma ieteikmējošais faktors ir reljefs, nevis jūras tuvums? Latvijā pauguri neietekmē vējus tik ļoti un nav tik augsti, lai aizturētu mākoņu kustību (nokrišņus)? Daudz vairāk nokrišņus ietekmē tieši jūras tuvums.

Kāpēc 39. jautājumā pareizajā atbildē netiek ieskaitīta "Lopkopība kalnu nogāzēs"? Lopi ganīšanas rezultātā iznīcina zāles/augu segu, kā rezultātā veicina nogruvumus, jo tie vairāk nesatur augsni. Līdzīgi noris Sāhela zonas valstīs- protams, tur veidojas tuksnesis, nevis nogruvumi.

Kāpēc 14. Jautājumā 4. Punktā mežkopība nav atbilde E? Nosacījumos teikts, ka valsti apjož mūžameži. Kur gan citur var notikt mežkopība, ja ne mežos(zonā E)? Arī manā atbilžu variantā tautsaimniecības intensifikācija palielinās tuvojoties centram?Piemērs.

In reply to Kārlis Vagalis

Atbilde: 14.,39., 62. Jautājums

by Miks Bleija -

62.jautājums Kā praktisku piemēru minēšu Gaiziņkalnu ar sniega segas biezuma rekordu. Latvijā nokrišņus reljefs ietekmē vistiešākajā mērā, kartē ir ļoti labi attēlots vidējais nokrišņu daudzums. Kā redzams, augstienēs ir vairāk nokrišnu.