13. Adaptācija klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas patiešām notiek! Taču laika apstākļi var būt risku cēlonis, kurus nosaka klimata dabiskā mainība. Mūs apdraud ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī norises dabā, ko varētu nosaukt par dabisku, cilvēka neietekmētu klimatu. Tās ir dabisko procesu radītas ekstremālas parādības. Sausums vai intensīvi nokrišņi, karstuma viļņi vai neparasts aukstums, vētras, plūdi, virpuļviesuļi, krusa utt. ir klimatiskas parādības, kuru cēlonis var būt dabiski norisoši klimatiski procesi. Šādas parādības ir pastāvējušas un būs arī nākotnē. Piemēram, 2012. gadā novērotas 905 dabas katastrofas, no kurām 93% saistāmas ar klimatiskām parādībām (45% meteoroloģiskas (vētras), 36% hidroloģiskas (plūdi), 12% klimatoloģiskas (karstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un citi), bet 7% bija ģeofizikālas izcelsmes dabas katastrofas (zemestrīces, vulkānu izvirdumi). No 1980.  līdz 2011. gadam ģeofizikālas dabas katastrofas veidoja 14% no visām dabas katastrofām.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi un mazinātu bīstamu klimatisko parādību radītās ietekmes, ir svarīgi tām piemēroties, t.i., adaptēties klimata pārmaiņām un klimata dabiskajai mainībai.

Adaptācijas pirmais solis ir politisku lēmumu pieņemšana (Latvijā, Eiropas Savienībā, starptautiskā līmenī). Tā ir jauna politika, kas atrodas izstrādes stadijā. Adaptācijas mērķis ir konkrētas darbības, rīcības, lai nodrošinātu cilvēku, tautsaimniecības un dabas vides aizsardzību no klimata izraisītiem riskiem. Adaptācijas politika un rīcības programmas ir ilgtspējīgas attīstības politikas elementi. Adaptāciju var definēt kā dabas vai cilvēka radītu sistēmu pielāgošanu tā, lai mazinātu potenciālu kaitējumu vai izmantotu iespējamus ieguvumus, kurus rada klimata pārmaiņas vai klimata dabiskā mainība.

Kaut arī adaptācijas koncepcija ir jauna, aizsardzības un piemērošanās klimata riskiem ir sākusies, cilvēcei mazinot atkarību no dabas vides, piemēram,: cilvēks kļuva aizvien mazāk atkarīgs no aukstuma, kad iemācījās izmantot uguni, izveidot apmetnes. Nepieciešamība aizsargāties no plūdu riskiem sekmēja pilsētu attīstību un rūpniecību. Ja pašlaik viena no vides politikas prioritātēm ir ES Plūdu direktīva un tās ieviešana, tad pretplūdu aizsardzība, dzīves vietu izveide, lai plūdi neapdraudētu mītnes un cilvēkus, ir bijusi viens no cilvēku kopienu sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem. Vienkāršā atziņa, ka māju nedrīkst celt plūdu apdraudētās upju palienās, ir bijusi pašsaprotama gadsimtiem ilgi, bet mūsdienās tas dažkārt ir jāatklāj no jauna! Var apgalvot, ka mūsdienu klimata adaptācijas koncepcijas viens no būtiskiem avotiem ir tās zināšanas un mutvārdu tradīcijas, kuras ir pastāvējušas gadsimtiem ilgi. Taču mūsdienu tehnoloģiskais progress, sabiedrības pārvaldības sistēma un strukturētās pieejas problēmu risināšanai prasa izstrādāt jaunas metodes, lai mazinātu klimata pārmaiņu vai mainības radītos riskus.

Adaptācijas jēdziens ir cieši saistīts ar ilgtspējīgas attīstības politikas izstrādi un ir pieminēts ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokolā un citos starptautiskās likumdošanas aktos. Tomēr saikne ar ilgtspējīgas attīstības politiku ir dziļāka, jo adaptācijas nepieciešamība ietver nepieciešamību veikt darbības, kuras sniedzas pāri tai robežai, kas parasti ir kritiska ikviena politiķa vēlēšanu periodam. Adaptācijas mērķis ir mazināt riskus, kurus var radīt, piemēram, plūdi, kuru notikšanas varbūtība ir reizi 100 gados! Tātad adaptācijas koncepcija ietver sevī rūpes par sabiedrību kopumā, nevis tikai noteiktu elektorāta grupu, turklāt jārēķinās ar iespējamām ietekmēm un riskiem. Adaptācijas mērķis ir novērst riskus, nevis rīkoties pēc tam, kad nelaime jau ir notikusi.

Klimata pārmaiņu radītie riski ir tik būtiski, ka to risināšanai ir mobilizēta starptautiskā sabiedrība. Ja klimata pārmaiņu mazināšana lielā mērā ir atkarīga no valstu sadarbības saskaņā ar savstarpējas vienošanās principiem, tad adaptācija lielā mērā ir katras valsts risināms politikas uzdevumu un rīcību kopums. Adaptācijai ir jāatbalsta arī reģionālas darbības un jāveic nepieciešamie vietējie uzdevumi atbilstoši katras pašvaldības pastāvošām aktualitātēm. Protams, risināmās problēmas un jautājumi starptautiskā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī ir būtiski atšķirīgi.

13.1. att. Adaptācijas politikas veidošanas un īstenošanas dalībnieki un rīcību vieta klimata politikas sistēmā.

Pēc Lim un Spanger-Siegfried, 2005.

Adaptācijas politika ir viens no pasaules vides politikas elementiem un saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanas politiku. Respektīvi, klimata pārmaiņu mazināšana un piemērošanās tām ir integrāli saistītas. Mūsdienu vides problēmu aktualitātes pieaugums klimata politiku izvirza par vienu no politiskā procesa būtiskiem elementiem un, ja tā ir nozīmīga aktualitāte ES dalībvalstīs un sāk par tādu kļūt arī Latvijā. Pašvaldību līmenī adaptācijas jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki. Lai sekmētu adaptācijas plānošanu un ieviešanu, ir svarīga sadarbība visos politikas veidošanas un ieviešanas līmeņos.

Vienlaikus adaptācija saistīta ar ieguldījumiem, lai mazinātu riskus, kas ir tikai iespējami. Lai pamatotu rīcību nepieciešamību un pieņemtu lēmumu, svarīgi ir izvērtēt klimata radītos riskus ekonomikas kategorijās. Tieši klimata pārmaiņu ekonomiskā novērtējuma komplicētība ir galvenais faktors, kas ir svarīgs gan diskusijās ar sabiedrību par klimata politikas mērķu sasniegšanu, gan arī konkrētu investīciju projektu pamatošanai. Jautājumu sarežģī tas, ka ir ietekmes, kuras monetārās kategorijās vērtēt ir grūti, piemēram, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Tomēr ir pietiekami daudz klimata risku veidu, kuru ietekmes un potenciālās izmaksas novērtēt var visai precīzi, piemēram, zemes platību zaudējumus piekrastes noskalošanas rezultātā.

Ir iespējams izdalīt vairākus adaptācijas veidus gan atkarībā no tā, kā notiek reakcija uz klimata pārmaiņu riskiem, gan atkarībā no rīcībām, kas nodrošina piemērošanos. Izšķir

Adaptācijas uzdevumu sasniegšanai var izmantot dažāda veida kombinācijas, kuru mērķis ir samazināt jutīgumu, nodrošināt klimata risku pārvaldību vai veikt proaktīvu risku mazināšanu.

13.1. tabula. Pieejas adaptācijai klimata pārmaiņu risku mazināšanai: jutīguma un atkarības ierobežošana no laika apstākļiem

13.2. tabula. Pieejas adaptācijai klimata pārmaiņu risku mazināšanai: tehnoloģiskie risinājumi un adaptācijas sistēmas izveidošana