6. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem

Klimata pasiltināšanās radītās izmaiņas sauszemes ekosistēmās ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares Latvijā. No vienas puses, veģetācijas perioda prognozētā pagarināšanās līdz gadsimta beigām par 30–40 dienām no marta beigām līdz pat novembra sākumam un pozitīvo temperatūru summas pieaugums varētu palielināt daudzu lauksaimniecības kultūru ražību, dodot iespējas ar labām sekmēm audzēt Latvijā vairākas līdz šim dienvidu rajoniem raksturīgus kultūraugus. Paaugstināta CO₂ koncentrācija atmosfērā veicinās fotosintēzi un augu produktivitāti. Tāpēc var prognozēt, ka ražība pieaugs pat par 34–54%. Garāks veģetācijas periods veicinās zālaugu un lopbarības tauriņziežu ražības pieaugumu. Ilgāks siltuma periods samazinās lauksaimniecības dzīvnieku uzturēšanas un audzēšanas izmaksas. No otras puses, siltāks klimats atnesīs sev līdzi jaunu, Latvijas apstākļiem līdz šim neraksturīgu kultūraugu kaitēkļu un slimību, kā arī invazīvo sugu ieviešanos, tādēļ būs jālieto vairāk pesticīdu un veterināro preparātu lauksaimniecības dzīvnieku slimību ārstēšanai.

Jau šobrīd Latvijā ir parādījušies tādi augu kaitēkļi kā ķiršu muša Rhagoletis cerasi, zirgkastaņu raibkode Cameraria ohridella, kas ir izteikti dienvidnieki. 

6.24. att. Zirgkastaņu raibkodes kāpuru bojājumi.

 Avots – I. Meleces foto.

Pēdējos gados regulāri konstatēts arī klejotājsisenis Locusta migratoria no Viduseiropas. Jaunu augu kaitēkļu parādīšanās parasti ir labāk pamanāma, it īpaši, ja to ierašanās saistīta ar liela apjoma augu bojājumiem. Daudz mazāk pamanāmas ir plēsīgās sugas. Daudzas no tām ir kaitēkļu dabiskie ienaidnieki. Izņēmums ir lielas vai uzkrītoši krāsotas sugas. Tā, piemēram, Latvijā Liepājas rajonā Papē 2004. gadā pirmoreiz tika pamanīts lapseņveida zirneklis Argiope bruennichi (sk. 6.25. att.), kas ir tipiska dienvidu suga un kopš gadsimta sākuma strauji izplatās uz ziemeļiem. Šobrīd tas jau ir sastopams lielākajā daļā Latvijas teritorijas.

6.25. att. Lapseņveida zirneklis Argiope bruennichi.

Avots – https://en.wikipedia.org/wiki/Argiope_bruennichi#/media/File:Argiope_bruennichi_08Oct10.jpg

Siltāks un mitrāks klimats veicinās mikotoksīnus izdalošo mikroskopisko sēņu izplatību, un palielināsies to nokļūšanas varbūtība pārtikas produktos.

Klimatam kļūstot siltākam, sagaidāmas ievērojamas izmaiņas augsnē, kas ir lauksaimniecības produkcijas ražošanas pamats. Ziemām kļūstot maigākām un īsākām, augsnes virskārta vai nu nesasals vispār, vai arī būs novērojami bieži atkušņi. Tādējādi augsne ilgāk saglabās bioloģisko aktivitāti, intensīvāki būs atmirušo organisko vielu noārdīšanās un mineralizācijas procesi. Ja klimata izmaiņu rezultātā palielināsies nokrišņu daudzums, pastiprināsies augu barības elementu izskalošanās no sakņu zonas, kā arī augsnes erozija. Jāatzīmē, ka klimata pasiltināšanās ierosinātā augsnes bioloģiskās aktivitātes pastiprināšanās nenovēršami radīs siltumnīcas efekta gāzu – CO₂, N₂O un CH₄ papildu emisiju no augsnes un kūtsmēsliem to sadalīšanās procesā.

Ja temperatūras paaugstināšanās vidēji par 2 °C Ziemeļeiropas lauksaimniecībai varētu būt labvēlīga, veicināt ražas pieaugumu, tad, pārsniedzot šo līmeni, stāvoklis saskaņā ar prognozi pasliktinātos.

Klimata izmaiņu ietekmē vietējās izcelsmes kokiem rodas atšķirīgi augšanas apstākļi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadsimtiem. Gadskārtu pieauguma analīze priedēm gan Latvijā gan Baltijas reģionā kopumā liecināja par koku pieauguma palielināšanos gados ar siltākām ziemām un pavasariem, jo šādos apstākļos augsnes sasalšanas dziļums ir mazāks un kokiem ātrāk iestājas aktīvās augšanas sezona. Savukārt, sausums vasarā var negatīvi ietekmēt koku augšanu. Dabiskās izlases procesā vairāku simtu paaudžu laikā katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir saglabājušies koku genotipi, kas maksimāli izmanto augšanai labvēlīgos pieejamos resursus, veidojot lielākus pieaugumus un izkonkurējot citus. Bojā iet gan koki, kas nepilnīgi izmanto veģetācijas periodu, gan arī tie koki, kuriem ir tendence veģetācijas periodu „pagarināt”, tādējādi ciešot no pavasara vai rudens salnām. Klimatam strauji mainoties, koki nespēj tūlītēji izmantot visus papildu resursus, un tiem būs nepieciešami vairāki simti paaudžu, lai dabiskās selekcijas gaitā notiktu pielāgošanās izmainītā klimata apstākļiem. To varētu paātrināt, veicot mērķtiecīgi virzītu selekciju. Kā liecina pētījumi par Zviedrijas priežu stādījumu Latvijā, pat klimatam strauji mainoties, sagaidāms, ka sēklu plantāciju pēcnācēju krāja būs lielāka nekā mežaudžu pēcnācējiem, tāpēc meža atjaunošanā lietderīgāka būs stādīšana, nevis paļaušanās uz dabisko atjaunošanos.

Tiek prognozēts, ka, klimatam kļūstot siltākam, turpmākajos gados notiks skuju un lapu grauzēju kaitēkļu, piemēram, priežu rūsganās zāģlapsenes Neodiprion sertifer masveida savairošanās. Būtiskāk cietīs lapu koki, tai skaitā bērzi, apses, alkšņi, uz kuriem dzīvojošās augēdāju kukaiņu sugas ir prasīgākas pret augstākām temperatūrām. Klimata pasiltināšanās varētu būt labvēlīga sakņu trupes Heterobasidion annosum s.l. attīstībai. Klimata izmaiņas nes sev līdz biežākas ekstrēmās meteoroloģiskās parādības – vētras, ilgstošus sausuma periodus. Tas veicinās lielāka daudzuma mizgraužu attīstībai piemērotu gāztu vai vides stresa novājinātu koku parādīšanos mežaudzēs. 

6.26. att. Priežu rūsganās zāģlapsenes Neodiprion sertifer kāpuri.

Avots – https://en.wikipedia.org/wiki/Neodiprion_sertifer#/media/File:Neodiprion_sertifer_chenilles_%281%29.JPG

Jau tagad ir konstatēts, ka paaugstinoties gada vidējai temperatūrai, palielinās kukaiņu paaudžu skaits gada laikā (piemēram, egļu astoņzobu mizgrauzim Ips typographus). Siltas ziemas veicinājušas dažu dienvidu sugu ienākšanu Latvijā. Piemēram, ozolu mūķenes Lymantria dispar masveida savairošanās pirmo reizi konstatēta 2008. gadā Liepājas rajonā un ietekmējusi mežaudzes apmēram 40 ha platībā. Agresīvas kļūst sugas, kas agrāk tika uzskatītas par nenozīmīgiem kaitēkļiem, piemēram, galotņu sešzobu mizgrauzis Ips accuminatus, kas apdzīvoja tikai novājinātus kokus, kopš 2007. gada spējis iznīcināt priežu audzes vairāku hektāru platībā. Šī kukaiņa agresivitāte ir saistīta ar otrās paaudzes sekmīgu attīstību, kam priekšnosacījums ir garas un siltas vasaras.

Mežam kā ekosistēmai ir ļoti liela nozīme oglekļa piesaistīšanā no atmosfēras. Parasti dabiskās mežaudzēs ogleklis uzkrājas vairāk nekā intensīvi apsaimniekotās, jo tur koki sasniedz savu bioloģisko vecumu. Taču apsaimniekotos mežos ogleklis saglabājas iegūtajos celtniecības materiālos un mēbelēs un, daļu koksnes izmantojot kā kurināmo, tiek aiztaupīta fosilā kurināmā izmantošana un līdz ar to izslēgtas papildus CO₂ emisijas. Dabiskajās mežaudzēs turpretī atmirusī koksne tiek noārdīta, tādējādi atbrīvojot atmosfērā CO₂, kas gan daļēji tiek piesaistīts atpakaļ nākamajā meža paaudzē.