5. Globālā sasilšana un tās sekas

Pastāvošo klimata mainību raksturo strauja temperatūras paaugstināšanās, kas jau pašlaik var radīt ievērojamas izmaiņas mūsu dzīves vidē. Kā iespējamās negatīvās sekas tiek minētas ievērojamas laikapstākļu izmaiņas. Būtiski, ka globālā sasilšana nozīmē ne tikai temperatūras paaugstināšanos, bet tās sekas saistāmas ar klimata sistēmas stabilitātes ietekmēšanu. Piemēram, noteiktās teritorijās var būt novērojama arī reģionāla temperatūras pazemināšanās un nokrišņu daudzuma ievērojama mainība. Globālās sasilšanas sekas var būt jūru un okeānu līmeņu paaugstināšanās, krasta joslas erozijas pastiprināšanās un mitrzemju pārplūšana (sk. 5.12. att.), veģetācijas mainība, upju un ezeru līmeņu un noteces mainība. Šīs ietekmes savukārt var skart ne tikai cilvēka veselību, sabiedrībā norisošos procesus un ražošanu, lauksaimniecību, zivsaimniecību, mežsaimniecību, bet arī ietekmēt, piemēram, ostu sektoru (sk. 5.12. att.). Īpaši dramatiska klimata mainības ietekme var būt zemieņu reģionos (pie kuriem pieskaitāma arī Latvija) un Zemes tropiskajos reģionos, kuros tuksneša zonas ievērojams pieaugums var būtiski ietekmēt cilvēku izdzīvošanas iespējas. Protams, ka šādas ietekmes ir satraucošas. Arī Baltijas jūras reģionā veikta klimata mainības un tās iespējamo seku izpēte un modelēšana, izstrādāti iespējamie klimata mainības modeļi, ar kuru palīdzību, ņemot vērā gaisa masu cirkulācijas raksturu un atmosfēras sastāva mainību, var prognozēt klimatu šajā reģionā.

Ar atļauju no IPCC 2013.

Būtiskas ietekmes saistāmas ar temperatūras izmaiņām un to ietekmi uz biosfēru (sk. 5.13. att.). Temperatūras paaugstināšanās vispirms ietekmēs salnu varbūtības samazināšanos un izraisīs būtisku augšanas sezonas ilguma palielināšanos, kas ietekmēs lauksaimnieciskās ražošanas iespējas Ziemeļamerikā un Eirāzijas ziemeļu daļā. Var pieaugt „karstuma viļņu” varbūtība, bet ekstremāli karsti laikapstākļi var kļūt tipiski teritorijās, kurās līdz šim tie nav bijuši raksturīgi.

5.14. att. Klimata mainības iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības kultūru ražību (modificēts pēc IPCC 2001).

Klimatisko rādītāju izmaiņas savukārt var nozīmīgi ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu un svarīgāko lauksaimniecisko kultūru ražību (sk. 5.14. att.). Tiek prognozēts, ka, piemēram, ievērojami var pieaugt graudaugu ražība ziemeļu puslodē, vienlaikus tai ievērojami samazinoties Āfrikā un Āzijas dienviddaļā. Klimata mainība var sekmēt invazīvo sugu izplatību un lauksaimniecības kultūru kaitēkļu migrāciju.

Augstākas vasaras temperatūras var veicināt ablācijas procesu, tādēļ var ievērojami samazināties kalnu ledāju platības zemos un vidēji augstos kalnājos. Polārajam jūras ledum raksturīgs augsts albedo, samazinoties ledus platībai, samazināsies īsviļņu Saules starojuma atstarošana kosmosā, tādējādi palielinot siltuma daudzumu, ko absorbē okeāns.

Globālās sasilšanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību kopumā ir maz pētīta. Ir pamats apgalvot, ka, klimatam strauji mainoties un kļūstot siltākam, lielas izmaiņas ir sagaidāmas mitrājos, kas aizņem 4–6% sauszemes. Mitrājos mainīsies hidroloģiskais režīms, dabas norišu sezonalitāte un tiks ietekmētas mitrāju bioloģiskās, bioķīmiskās un hidroloģiskās funkcijas. Iespējams, ka notiks izteikta dabas zonu pārvirze polu virzienā un vertikālā joslojuma izmaiņas kalnājos.

Globālā sasilšana var būtiski ietekmēt visdažādākās cilvēka dzīves un darbības jomas, un līdz ar to jau konstatētās ietekmes var izpausties visai negaidītos veidos. Klimata mainība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām globālajām vides aizsardzības problēmām, kas ietekmē cilvēku veselību un sekmē dažādu slimību izplatību uz Zemes.

5.15. att. Klimata pārmaiņu ietekmes uz sabiedrību un nepieciešamās darbības šo ietekmju mazināšanai (modificēts pēc IPCC 2015).

Cilvēka veselība ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem: sociālajiem, politiskajiem ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem faktoriem, tehnoloģiju attīstības, apdzīvotības, zinātnes attīstības, iedzimtības u.c. Atbilstoši prognozēm dažas no paredzamajām klimata izmaiņām var būt cilvēku veselībai labvēlīgas. Piemēram, pateicoties maigākam klimatam ziemas mēnešos, mērenā platuma grādos samazināsies cilvēku mirstība no aukstuma. Karstajos pasaules reģionos, paaugstinoties temperatūrai, atsevišķās vietās samazināsies infekcijas slimību pārnēsātāju (piemēram, moskītu) izplatība. Tomēr vairumā gadījumu klimata radītās izmaiņas būs nelabvēlīgas cilvēku veselībai un veicinās dažādu slimību izplatību. Spēcīgāk tas izpaudīsies nabadzīgās valstīs. Valstīs ar labvēlīgiem vides, sociāli ekonomiskiem apstākļiem, stabilu veselības aprūpes sistēmu un tehnoloģijām būs iespējams vieglāk pielāgoties klimata mainībai.

Klimata mainības ietekmi uz cilvēka veselību var iedalīt trīs galvenajās grupās:

• tieša ietekme uz cilvēku veselību, ko parasti izraisa dabas kataklizmas (ievainojumi, nāve),
• ietekmes, kas saistītas ar izmaiņām apkārtējā vidē, vides stāvoklī,
• dažādas veselības problēmas, slimības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām kritiskām situācijām, piemēram, cilvēku evakuāciju, ietekmēm uz ekonomisko situāciju.

5.16. att. Klimata pārmaiņu ietekmju, iespējamo seku un nepieciešamo rīcību kopsakarības (modificēts pēc IPCC 2015).

Lai integrāli izvērtētu klimata ietekmes un ar tām saistītos riskus, ir izstrādāts Globālais klimata risku indekss¹, kas raksturo valstu jutību un pakļautību ekstremālām klimatiskām parādībām, ļauj novērtēt to atkārtojamību (biežumu) un līdz ar to iespējamos riskus nākotnē. Klimata risku noteikšanas pamatā ir ekstremālo klimatisko parādību skaitliski izmērāmas ietekmes: gan attiecībā uz nāves gadījumiem, gan materiāliem zaudējumiem. Saskaņā ar Globālo klimata risku indeksu laikā no 1994. līdz 2013. gadam vairāk nekā 530 000 cilvēku miruši apmēram 15 000 ekstremālu klimata gadījumu rezultātā, bet materiālie zaudējumi par šo periodu ir ≈ 2,2 triljoni ASV dolāru. Protams, augstākais klimata risks raksturīgs jaunattīstības valstīm, piemēram, Hondurasai, Mjanmai, Haiti, Filipīnām, Bangladešai. Lielāko nāves gadījumu skaitu rada gan plūdi, gan bads, kuru izraisa ilgstošs sausums. Taču lielākos materiālos zaudējumus veido ekstrēmāli klimata gadījumi tieši attīstītajās valstīs, piemēram, plūdi 2002. gadā Vācijā un citās Centrāleiropas valstīs radīja zaudējumus 14,6 miljardu ASV dolāru apjomā. Arī attīstītās valstīs klimata ekstrēmi prasa cilvēku upurus, piemēram. 2003. gada karstuma vilņa dēļ Eiropā bija ≈ 70 000 nāves gadījumu, bet 2010. gada karstuma vilnis Krievijas federācijā bija cēlonis 55 000 nāves gadījumu.

^

---

¹ Global Climate Risk Index https://germanwatch.org/en/cri

Svarīgs cilvēka veselības riska faktors ir paaugstinātas temperatūras ietekme. Karstajā laikā riskam ir pakļauti cilvēki gados, it īpaši vecāki par 75 gadiem, cilvēki ar hroniskiem veselības traucējumiem, elpceļu vai sirds un asinsvadu slimnieki, zīdaiņi un mazi bērni. Karstums var būt iemesls karstuma dūrienam un saules dūrienam, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt pat nāvi. Arī jauni un veseli cilvēki nav pasargāti no karstuma radītā vājuma. Pilsētu un apdzīvotu vietu iedzīvotāji ir vairāk pakļauti karstuma negatīvajai ietekmei nekā laukos dzīvojoši cilvēki. Gaisa piesārņojums, kas parasti ir augstāks apdzīvotās vietās, vēl vairāk pastiprina karstuma ietekmes negatīvo efektu. Postošāk karstums var ietekmēt nabadzīgākos reģionos un jaunattīstības valstīs, kur ir vājāk attīstīta veselības aprūpes sistēma, trūkst resursu un līdzekļu, lai varētu pielāgoties temperatūras izmaiņām, kā arī ir ierobežotas iespējas izmantot gaisa kondicionierus.

Globālā sasilšana var ietekmēt arī dabas kataklizmu biežumu un intensitāti. Daļa šo klimata anomāliju tiek saistītas ar El Niño fenomenu: neparasti stipras lietavas, viesuļvētras un plūdi. Arī šo dabas parādību sekas postošāk izpaudīsies nabadzīgajās un jaunattīstības valstīs, jo glābšanas dienestu gatavība kritiskām situācijām un medicīnas infrastruktūra industriāli attīstītās valstīs ir samazinājusi bojā gājušo cilvēku skaitu.

Globālā sasilšana var sekmēt straujāku tādu infekcijas slimību izplatīšanos kā malārija, denges vīruss, dzeltenais drudzis. Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos izplatīta un cilvēku dzīvībai bīstama slimība. Slimības ierosinātāju pārnēsā malārijodu sugas. Apmēram 40% pasaules iedzīvotāju mīt teritorijās, kur pastāv iespēja inficēties ar malāriju. Pasaulē katru gadu no šīs slimības mirst aptuveni 1 miljons cilvēku, pārsvarā bērni. Zinātnieki prognozē, ka, temperatūrai paaugstinoties par 2–3 ºC (par 3–5%), palielināsies to indivīdu skaits (t.i., par vairākiem simtiem miljonu cilvēku), kas dzīvos malārijas riska teritorijās.

Arī denges vīrusa infekcija, ko pārnēsā moskīti, ir izplatīta Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu un subtropu rajonos, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, kā arī Āfrikā. Vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju mīt teritorijā, kurā pastāv risks ar to saslimt. Tā ir slimība, kas novērota tropu rajonos visu gadu, bet izplatības maksimumu sasniedz mitros un lietainos mēnešos. Globālās sasilšanas dēļ var ievērojami pieaugt denges vīrusa izplatības areāls. Klimata mainība ietekmē arī laimas slimības baktēriju un encefalīta vīrusa izplatību. Laimas slimības izplatības areāls maigo un silto ziemu dēļ var paplašināties uz ziemeļiem.
Lielu dabas kataklizmu laikā, paaugstinoties gaisa temperatūrai, pasliktinoties ūdens kvalitātei un ūdenim sajaucoties ar lietus un zemes daļām, var attīstīties patogēni mikroorganismi, kas izraisa dažādas slimības un pat to epidēmijas (dizentēriju, holeru, tīfu, A hepatītu u.c.). Zemes rajonos, kur ir problēmas ar dzeramo ūdeni, ar diareju saistīto slimību iespējamība klimata mainības ietekmē līdz 2030. gadam palielināsies par desmit procentiem.

Arī antropogēnais gaisa piesārņojums un putekļi nopietni ietekmē un apdraud cilvēku veselību. Gaisa piesārņojuma problēma ir aktuāla pilsētās, kuras strauji aug un attīstās. Dažādi gaisa piesārņotāji var izraisīt elpošanas ceļu slimību saasināšanos un pat nāvi. Nopietnas problēmas cilvēku veselībai rada alergēni (piemēram, ziedputekšņi). Vējā ziedputekšņi pārvietojas ļoti tālu. Augu ziedēšanas laiks un ziedputekšņu izplatība ir atkarīga no laikapstākļiem. Zinātnieki prognozē, ka, iestājoties agrākam pavasarim un vēlākam rudenim, būs ilgāka alerģiju izraisošo augu ziedēšanas sezona. Bērzu ziedputekšņu daudzums (galvenais sezonālo alerģiju izraisītājs Ziemeļeiropā) palielinās, paaugstinoties sezonālajai temperatūrai. Radona koncentrācijas pieaugums zemākajos atmosfēras slāņos, pasiltinoties klimatam, palielina risku saslimt ar plaušu vēzi. Sausuma periodos pieaugs postošu ugunsgrēku (īpaši meža ugunsgrēku) skaits, kas piesārņo gaisu un izraisa elpošanas ceļu slimības un acu iekaisumus.