3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
3.8. Siltumnīcefekta gāzu avoti
Cilvēka darbības rezultātā veidojas milzīgi daudzumi siltumnīcefekta gāzu un to emisijas ir pieaugušas kopš rūpnieciskās revolūcijas sākuma. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā ir sasniegušas nebijušas vērtības salīdzinājumā ar situāciju pēdējo 800 000 gadu laikā. Galvenie faktori, kas nosaka siltumnīcefektā gāzu emisijas apjomus, ir ekonomiskā izaugsme un cilvēku skaita pieaugums.
Kopējais cilvēka radīto siltumnīcefekta gāze emisijas apjoms laika posmā starp 1750. un 2011. gadu sasniedz 2040 ± 310 Gt CO2. Apmēram 40% no šī emisiju apjoma joprojām saglabājas atmosfērā (880 ± 35 Gt CO2), bet atlikušos daudzumus ir saistījuši augi un augsne, bet okeānu ūdeņos ir izšķīduši ap 30% no cilvēka darbības rezultātā veidotās CO2, tādā veidā veicinot jūru un okeānu ūdeņu paskābināšanos. Lielākā daļa no SEG emisijām ir veidojušās pēdējo 40 gadu laikā (sk. 3.19. att.).
Ar atļauju no „Climate Change 2015: The Physical Science Basis”, IPCC.
Kopējās antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums ir turpinājies arī pēdējās desmitgadēs, bet īpaši kopš 2000. gada. CO2 emisijas, kas radušās fosilā kurināmā sadedzināšanas rezultātā un cita veida saimnieciskās darbības rezultātā, veido ≈ 78% no kopējā emisiju apjoma, turklāt ir iedalāmas tiešajās emisijās un netiešajās emisijās (sk. 3.20. att.).
3.20. att. CO2 emisiju sadalījums atkarībā no to rašanās ekonomikas sektora.
Ar atļauju no „Climate Change 2015: The Physical Science Basis”, IPCC.
Kaut arī pasaules attīstītās valstis sekmē energoefektīvas ražošanas augšupeju un cenšas samazināt enerģijas patēriņu, tomēr industriālo SEG emisiju apjoms kopš 1990. gada ir samazinājies tikai par dažiem procentiem. Enerģijas ekonomijas un SEG emisiju apjoma samazinājumu pozitīvo ietekmi uz SEG samazinājumu industriāli attīstītajās valstīs līdzsvaro ražošanas apjoma pieaugums trešās pasaules valstīs un attīstība BRIC valstīs (Brazīlija, Krievija, Ķīna, Indija, Dienvidāfrika), vispirms jau Ķīnā un Indijā. Tomēr emisiju pieaugums no rūpnieciskās ražošanas palielinās mazāk (< 1%) nekā kopējās emisijas (> 2%). Citi nozīmīgi SEG emisiju avoti ir emisijas no dzīvojamām ēkām un transporta.
SEG emisiju apjoms ir ievērojami atšķirīgs dažādās valstīs. Valstu ieguldījums ir atkarīgs gan no tās industrijas apjoma, gan iedzīvotāju skaita. Kaut arī, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, (per capita), SEG emisiju apjomi Ķīnā ir zemi, tomēr ņemot vērā iedzīvotāju lielo skaitu, kopējais emisiju apjoms ir milzīgs. SEG emisiju apjomu ietekmē arī zemes lietojuma veida izmaiņas, un šajā sakarībā būtiski negatīva ietekme ir tādām valstīm kā Brazīlija, Indonēzija, kurās notiek aktīvi mežu izciršanas darbi.
Kopējais cilvēka radīto siltumnīcefekta gāze emisijas apjoms laika posmā starp 1750. un 2011. gadu sasniedz 2040 ± 310 Gt CO2. Apmēram 40% no šī emisiju apjoma joprojām saglabājas atmosfērā (880 ± 35 Gt CO2), bet atlikušos daudzumus ir saistījuši augi un augsne, bet okeānu ūdeņos ir izšķīduši ap 30% no cilvēka darbības rezultātā veidotās CO2, tādā veidā veicinot jūru un okeānu ūdeņu paskābināšanos. Lielākā daļa no SEG emisijām ir veidojušās pēdējo 40 gadu laikā (sk. 3.19. att.).
3.19. att. Kopējais antropogēnas izcelsmes siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms laika posmam no 1970. līdz 2010. gadam, kas radies fosilā kurināmā sadedzināšanas rezultātā, mežsaimniecības, zemes lietojuma rakstura izmaiņu rezultātā, kā arī metāna, N2O un freonu emisijas apjomi.
Ar atļauju no „Climate Change 2015: The Physical Science Basis”, IPCC.
Kopējās antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums ir turpinājies arī pēdējās desmitgadēs, bet īpaši kopš 2000. gada. CO2 emisijas, kas radušās fosilā kurināmā sadedzināšanas rezultātā un cita veida saimnieciskās darbības rezultātā, veido ≈ 78% no kopējā emisiju apjoma, turklāt ir iedalāmas tiešajās emisijās un netiešajās emisijās (sk. 3.20. att.).
Ar atļauju no „Climate Change 2015: The Physical Science Basis”, IPCC.
Kaut arī pasaules attīstītās valstis sekmē energoefektīvas ražošanas augšupeju un cenšas samazināt enerģijas patēriņu, tomēr industriālo SEG emisiju apjoms kopš 1990. gada ir samazinājies tikai par dažiem procentiem. Enerģijas ekonomijas un SEG emisiju apjoma samazinājumu pozitīvo ietekmi uz SEG samazinājumu industriāli attīstītajās valstīs līdzsvaro ražošanas apjoma pieaugums trešās pasaules valstīs un attīstība BRIC valstīs (Brazīlija, Krievija, Ķīna, Indija, Dienvidāfrika), vispirms jau Ķīnā un Indijā. Tomēr emisiju pieaugums no rūpnieciskās ražošanas palielinās mazāk (< 1%) nekā kopējās emisijas (> 2%). Citi nozīmīgi SEG emisiju avoti ir emisijas no dzīvojamām ēkām un transporta.
SEG emisiju apjoms ir ievērojami atšķirīgs dažādās valstīs. Valstu ieguldījums ir atkarīgs gan no tās industrijas apjoma, gan iedzīvotāju skaita. Kaut arī, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, (per capita), SEG emisiju apjomi Ķīnā ir zemi, tomēr ņemot vērā iedzīvotāju lielo skaitu, kopējais emisiju apjoms ir milzīgs. SEG emisiju apjomu ietekmē arī zemes lietojuma veida izmaiņas, un šajā sakarībā būtiski negatīva ietekme ir tādām valstīm kā Brazīlija, Indonēzija, kurās notiek aktīvi mežu izciršanas darbi.