SauleSaule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap
Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteroīdi,
komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās
masa ir aptuveni 2×1030 kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija,
pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.).
Saule ir apmēram 4,6 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu
tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri (skat.
"Zvaigznes evolūcija"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk
izpētītā zvaigzne. |
SlāpeklisSlāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7. Parasti slāpeklis ir divatomu gāze, kuras ķīmiskā formula ir N2.
Dabā slāpeklis ir sastopams atmosfērā, kur tas ir galvenā gaisa
sastāvdaļa. Paaugstinātā temperatūrā slāpeklis var reaģēt ar ūdeņradi,
(veidojot amonjaku), sārmu metāliem (veidojot attiecīgus nitrīdus) un
vēl augstākā temperatūrā arī ar skābekli, veidojot slāpekļa oksīdus.
Savienojumos slāpeklim var būt oksidēšanas pakāpe no −3 (amonjaks) līdz
+5 (slāpekļskābe un tās sāļi). Visbiežāk slāpeklis ir trīsvērtīgs. |
SpiediensSpiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas
laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru, jeb
paskālos. 1 Pa = 1N/m2. Parasti spiedienu mēra arī
atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī, un
ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības. |