8. Klimats un enerģētika
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
8.3. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas
8.3.5. Ģeotermālās un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas
Ir arī citi atjaunojamās siltumenerģijas un elektroenerģijas energoavoti. To izmantošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem ir dažādas attīstības pakāpes un lietojums. Šobrīd pasaulē jau izmanto ģeotermālo enerģiju, viļņu enerģiju, paisuma un bēguma enerģiju.
Zinātnes sasniegumi var nest arī pārsteigumus, un agrākā vai vēlākā nākotnē var parādīsies jauni atjaunojamās enerģijas veidi.
Ģeotermālās enerģijas izmantošanas lielisks piemērs ir Islandes vulkāniskās aktivitātes zonas, kur karstie pazemes ūdeņi tiek izmantoti siltumapgādē, rūpniecībā un ārstniecībā. Eiropā ģeotermālās enerģijas izmantošanas iekārtas pārsvarā ir sastopamas mājsaimniecībās – siltumenerģijas ieguvei privātmāju apkures un karstā ūdens apgādes sistēmās.
Eiropā ir īstenoti daži ģeotermālās enerģijas izmantošanas projekti rūpniecības vajadzībām gan siltuma, gan aukstuma ieguvei.
Pēdējo desmit gadu laikā Klaipēdas pilsēta izmanto ģeotermālo enerģiju siltumapgādes sistēmā. Kaut gan šie piemēri ir interesanti, šobrīd tiem nav lielas nozīmes enerģētikas attīstībā. Ģeotermālās enerģijas izmantošanas attīstība varētu būt saistīta ar atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanu, piemēram, izmantojot siltuma sūkņus.