Iepriekšējais
Nākamais

8.3. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas

8.3.3.Vēja elektroenerģija

Vēja enerģija ir Latvijas nākotnes elektroenerģija, jo ar to saistās ne tikai CO2 emisiju neitrālas enerģētikas attīstība, bet arī fosilās enerģijas aizvietošana ar atjaunojamo enerģiju. Eiropas Savienības eksperti ir konstatējuši, ka Latvijai ir augsts vēja elektrostaciju (VES) tehnoloģiju uzstādītās jaudas potenciāls: ir noteikts, ka nākotnē valstī varētu būt ekonomiski izdevīgi uzstādīt VES ar 1500 MWe. Ņemot vērā mūsdienu vēja enerģijas tehnoloģijas, jūrā uzstādītie vēja ģeneratori varētu būt ar jaudu 1000 MWe, bet uz sauszemes – ar jaudu 500 MWe. Šobrīd uz sauszemes ir uzstādīti vēja ģeneratori, kuru jauda ir mazāka par 50 MWe.

Vēja enerģijas tehnoloģiju pirmsākumi meklējami vēja dzirnavās. Vēja ģeneratori atšķiras ar jaudu, novietojuma augstumu, ass veidu un konstruktīviem parametriem.

1. Šobrīd ir divu veidu vēja ģeneratori, kas atšķiras ar ass veidu:

  • vēja turbīnas ar vertikālu rotācijas asi,
  • vēja turbīnas ar horizontālu rotācijas asi.

2. Pašlaik ir divu veidu elektroģeneratori:

  • asinhronais ģenerators,
  • sinhronais ģenerators.

3. Vēja ģeneratoru orientācija pret vēju ir divējāda:

  • vēja elektroģeneratori, kas paredzēti darbam pret vēju (lielākā daļa VES),
  • vēja elektroģeneratori, kas darbojas pa vējam (atrodas aiz torņa).
4. Vēja ģeneratori atšķiras ar griešanās veidu:

  • astes spārnu vēja ģeneratori – lieto mazas jaudas stacijās,
  • vējrozes ģeneratori ar griešanās vārpstu, kas ir perpendikulāra VES galvenajai vārpstai – lieto vidējas jaudas stacijās,
  • servodzinēji (lieto lielas vai vidējas jaudas stacijās).

5. VES klasifikācija pēc to jaudas ir nosacīta, jo nav iespējams noteikt precīzu jaudas robežu:

  • mikrostacijas –jauda 2–3 kWe;
  • mazās vēja elektrostacijas – jauda 3–30 kWe;
  • vidēja lieluma vēja elektrostacijas – jauda 30–500 kWe;
  • lielās vēja elektrostacijas – jauda lielāka par 0,5 MWe.

6. Arī vēja ģeneratoru augstums ir atšķirīgs:

  • 10–15 m augstumā virs zemes līmeņa – vēja ģeneratorus uzstāda uz stabiem, pie māju korēm;
  • 50 m augstumā virs zemes līmeņa vienkāršas konstrukcijas stabi;
  • 100 m augstumā no zemes līmeņa – modernāki stabi lielākiem ģeneratoriem;
  • 100–300 m augstumā no zemes līmeņa – Kanādā uzsākti izmēģinājumi ar dirižabļiem, palaižot tos lielā augstumā.


8.18. att. Ainažu vēja stacija.

Svarīgākais parametrs vēja enerģijas izmantošanai ir vēja ātrums. To mēra 10, 50 un 100 metru augstumā. Varētu šķist, ka ir svarīgi, lai ātrums būtu pēc iespējas lielāks. Tas neatbilst patiesībai, jo dažreiz pie liela vēja ātruma, vēja stacijas apstādina. Izmantojamie vēja ātrumi ir atkarīgi no vēja ģeneratora konstrukcijas. Piemēram, Vācijā iespējams iegādāties vēja ģeneratorus, kuri sāk ražot lietderīgo enerģiju, ja vēja ātrums ir tikai 2,5–3 m/s. Ir ģeneratori, kuri darbojas pie vēja ātruma 3–4 m/s. Tomēr visbiežāk VES sāk darboties, ja vēja ātrums ir > 4,5 m/s.

Pirmie vēja ģeneratori Latvijā pēc neatkarības atgūšanas bija saistīti ar pirmo emisiju tirdzniecības kopīstenošanas projektu. To īstenoja Latvijas un Vācijas inženieri un klimata pārmaiņu speciālisti. Projekta mērķis bija veikt vēja stacijā saražotās elektroenerģijas un SEG emisiju samazinājuma monitoringu. Galvenais uzdevums bija praktiski sagatavot klimata tehnoloģiju speciālistus, kas vēlāk realizētu Kioto protokolā paredzēto elastīgo mehānismu īstenošanu Eiropā un pasaulē.
Iepriekšējais
Nākamais