8. Klimats un enerģētika

Enerģijas lietotāju klimata tehnoloģijas ir visas iekārtas, ierīces un materiāli, kas tiek izmantoti, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

8.2.2.1. Ēkas

Ēkas kā enerģijas patērētājs ietekmē klimata pārmaiņas. Ēkas veido septīto daļu no kopējām SEG emisijām pasaulē. Šobrīd ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem ir mājsaimniecības, kas veido 35% no kopējā enerģijas patēriņa.

Avots – World Resources Institute

Siltumenerģijas lietotāji ēkās

Ēkas siltumenerģijas patēriņš ir atkarīgs no dažādiem faktoriem: klimata, ēkas atrašanās vietas un novietojuma, mājokļa fizikālajām īpašībām, iekārtu un sistēmu efektivitātes, īpašnieka un iedzīvotāju rīcības. Ēku enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi nosaka ēkas tehniskie raksturlielumi (ēkas forma un apjoms, izmantotie materiāli, konstruktīvais risinājums, ēkas gaisa caurlaidība) un ēkas funkcijas (uzturētais mikroklimats telpās, ēkas izmantošanas ilgums, lietotās iekārtas un ēkā veiktās darbības).

Ēku klimata tehnoloģiju lietojums pēdējā laikā ir izvērties ne tikai par ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanas vietu, bet arī par teritorijas labiekārtošanas un vides ainavas sakārtošanas jautājumu.

Siltinot ēkas, tajās ne tikai samazinās siltumenerģijas patēriņš, bet tās iegūst arī jaunu veidolu, pieaug nekustamā īpašuma vērtība un vienlaikus ēku iedzīvotājiem ir iespēja dzīvot sakārtotā vidē.


Ar ēku siltumenerģijas patēriņa indikatora palīdzību, kas parasti ir īpatnējais ikgadējais siltumenerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru apsildāmās platības (kWh/m²gadā), ir iespējams ēkas sagrupēt četrās lielās grupās:

• ēkas ar zemu energoefektivitāti,  kas patērē vairāk par 85 kWh/m² gadā;

• būvnormatīviem LBN 0902-01 atbilstošas ēkas, kas patērē 85 kWh/m² gadā un mazāk;

• zema enerģijas patēriņa ēkas, kas patērē 45 kWh/m² gadā un mazāk;

• pasīvās ēkas, kas patērē 15 kWh/m² gadā un mazāk.

Vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās Latvijā parāda, ka zema enerģijas patēriņa ēku ietekme uz klimata pārmaiņām ir četras reizes mazāka nekā vidēja siltumenerģijas patēriņa ēkām.

Cits risinājums ir vecu rūpniecisko ēku „iedzīvināšana”, tās sakārtojot jaunu darbību veikšanai. Piemēram, Eiropas pilsētās gāzes glabātuves pamazām tiek pārvērstas par koncertzālēm, ekskluzīvu dzīvokļu mājām, viesnīcām un citām daudzfunkcionālām ēkām. Parasti ēkas lietojuma maiņa tiek plānota un projektēta tā, lai vienlaikus nodrošinātu arī enerģijas patēriņa samazinājumu.


Prakse liecina, ka Latvijā esošo rūpnīcu ēku īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir liels, jo bieži ražošanas tehnoloģijas ir izvietotas vecajās ražotnēs, kuras pielāgotas jaunu produktu ražošanai un šo ēku platība ir lielāka nekā nepieciešams. Šajos gadījumos klimata tehnoloģijas ir saistītas ne tikai ar siltināšanas materiālu izvēli un inženiertehnisko komunikāciju rekonstrukciju, bet arī ar telpu racionālu izmēru nodrošināšanu, piemēram, starpsienu izveidi un ventilācijas sistēmas uzstādīšanu lielas rūpnīcas ēkā.

Elektroenerģijas lietotāji ēkās

Plašs ir arī ēku elektroenerģijas lietotāju klimata tehnoloģiju klāsts visās elektroierīču lietojuma grupās.

• Apgaismes tehnoloģijas: pēdējo desmit gadu laikā gaismas diodes jeb LED spuldzes ne tikai kardināli samazina enerģijas patēriņu apgaismojuma nodrošināšanai, bet arī maina izpratni par iespējām būtiski mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām katrā mājā, birojā, veikalā, rūpniecības uzņēmumā un ielās.

• Sadzīves elektroierīces: kaut arī augstākās energoefektivitātes A klases veļas un trauku mazgāšanas mašīnas, ledusskapji, saldētavas, mūzikas centri, indukcijas elektroplītis un citas energoefektīvas iekārtas ir kļuvušas ikdienišķas, katru gadu zinātniski pamatotas inovācijas sniedz jaunus klimata tehnoloģiju risinājumus, piemēram, ledusskapjiem ir jau sakrājušies trīs plusi pie A klases marķējuma, kas liecina, ka gada elektroenerģijas patēriņš ir samazinājies no 500 kWh/gadā (A+) līdz 170 kWh/gadā (A+++).

• Biroju elektroiekārtas: arī datori, monitori, kopēšanas iekārtas, serveri un citas elektroiekārtas būtiski mainās gadu gaitā elektroenerģijas patēriņa samazinājuma virzienā, piemēram, pēdējos gados ražota LED ekrāna izmantošana samazina enerģijas patēriņu par 80%.

• Elektrodzinējos, kas uzstādīti sūkņu, ventilatoru un citu iekārtu piedziņai visnoderīgākā iekārta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ir frekvenču pārveidotājs, kas samazina elektroenerģijas patēriņu, samazinoties slodzei.

• Siltuma sūkņi: no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas viedokļa to nākotne saistās ar laiku, kad fosilo elektroenerģiju aizvietos atjaunojamo resursu  enerģija (bioenerģija, Saules un vēja enerģija.

8.2.2.2. Ražošanas procesi

Rūpniecības uzņēmumu ražošanas procesos klimata tehnoloģijas ir sastopamas trīs veidu iekārtās: kurināmā sadedzināšanas iekārtās, siltumenerģijas ieguves iekārtās un elektroenerģijas izmantošanas iekārtās.

Lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums gaisā nonāk no kurināmā sadedzināšanas iekārtām: katlu agregātiem, krāsnīm, kurtuvēm un citām iekārtām. SEG samazinājums ir iespējams, gan nomainot fosilo kurināmo ar bioenergoresursiem, gan arī paaugstinot iekārtu darbības efektivitāti.

SEG emisiju samazinājums siltumenerģijas izmantošanas iekārtās: siltummaiņos, autoklāvos, vannās, karstā ūdens un ventilācijas sistēmās un citās tehnoloģiskās iekārtās un sistēmās tas ir sasniedzams, ieviešot jaunas modernākas un energoefektīvākas tehnoloģijas.

SEG samazinājums elektroenerģijas izmantošanas iekārtās: elektrosildītājos, krāsnīs, saldēšanas iekārtās, dzirnavās, sūkņos, transporta iekārtās un citās specifiskās tehnoloģiskās iekārtās vairāk ir orientēts uz katras ražošanas nozares labāko pieejamo tehnoloģisko risinājumu ieviešanu.