8.1. Enerģētikas ietekme uz klimatu

Enerģētika ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, bez kuras nav iespējama citu nozaru attīstība. Enerģētikas sektors ietver dažādus energoresursu izmantošanas posmus:
  • energoresursu ieguvi un piegādi energoresursu lietotājam,

  • energoresursu enerģijas pārveidi enerģijas patērētājam piemērotā enerģijas veidā – siltumenerģijā vai elektroenerģijā,

  • siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādi patērētājiem.

Enerģijas ražošanai izmanto dažādus energoresursus, kas atšķirīgi ietekmē klimata pārmaiņas:
  • neatjaunojamos fosilos energoresursus – naftas produktus, dabasgāzi, kūdru un ogles, kuru izmantošanas rezultātā atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes (SEG), kas būtiski ietekmē klimata pārmaiņas;

  • atjaunojamos energoresursus – hidroenerģiju, bioenerģiju, ģeotermālo, saules un vēja enerģiju, viļņu, paisuma–bēguma enerģiju, un šie energoresursi tiek uzskatīti par klimatam neitrāliem resursiem;

  • kodolenerģiju, kuras izmantošana neietekmē globālās klimata pārmaiņas.

Globālā līmenī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai ir liels īpatsvars kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju veidošanās apjomā. Enerģētika veido ceturto daļu no kopējām SEG emisijām pasaulē (sk. 8.1. att.).

Energotehnoloģijas enerģijas ražošanai un iegūtās enerģijas pārvadei un patēriņam veicina tādu tehnoloģisku risinājumu ieviešanu, kas mazina siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju gaisā. Ar energotehnoloģijām saistītās tiešās SEG ir ogļskābā gāze (oglekļa dioksīds) CO2, metāns CH4 un slāpekļa(I) oksīds N2O, kā arī netiešās SEG – tvana gāze CO un sēra dioksīds SO2. Šo gāzu emisijas veidojas galvenokārt fosilo energoresursu degšanas procesā. Kurināmā gaistošo frakciju emisija atmosfērā, kas nav saistīta ar degšanas procesu, piemēram, ir CH4 noplūde no dabasgāzes cauruļvadu sistēmām vai krātuves.


8.1. att. Enerģētikas īpatsvars SEG emisijās globālā līmenī.
 
Avots – World Resources Institute.

Pastāv trīs reālas iespējas, kā samazināt energotehnoloģiju izmantošanas rezultātā radušās CO2 emisijas atmosfērā:
  • paaugstinot esošo tehnoloģiju energoefektivitāti vai uzstādot inovatīvas un energoefektīvas iekārtas esošo vietā,

  • veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nomainot esošās fosilo energoresursu iekārtas ar alternatīvām energotehnoloģijām, kurās rodas mazākas CO2 emisijas,

  • uzglabājot CO2 pazemes krātuvēs.

Ņemot vērā straujo inovatīvo tehnoloģiju ienākšanu ikdienā, jāprognozē arī jaunu, ilgtspējīgu klimata tehnoloģiju radīšana un izveide. Tās pārsteigs ne tikai speciālistus, bet arī visu sabiedrību, uz kuriem gulstas atbildība par klimata pārmaiņām. Viens no tādiem virzieniem ir CO2 izmantošana ķīmisku reakciju un bioloģisku procesu realizēšanā. Rezultātā CO2 nevis nonāk atmosfērā, bet ir izejviela tautsaimniecībā nepieciešamu produktu ražošanai.


8.2. att. Klimata tehnoloģijas enerģētikā.

Visus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus neatkarīgi no tā, kurā enerģētikas posmā (ražošanā, pārvadē vai patēriņā) tie tiek īstenoti, uzskata par klimata tehnoloģiju ieviešanas pasākumiem.

Visprecīzāk klimata tehnoloģiju ideju ilustrē atjaunojamo energoresursu ieviešanas projekti, kuru īstenošanas laikā fosilos energoresursus nomaina atjaunojamie energoresursi.

Klimata pārmaiņas kļūst par mūsu planētas izdzīvošanas problēmu, tāpēc klimata tehnoloģiju attīstība notiek strauji un grūti ir prognozēt, kādas inovatīvas tehnoloģijas un pārsteigumi mūs gaida tuvākajā un tālākajā nākotnē.